Vakar sekmīgi pagāja otrā Draugiem.lv spēļu izstrādātāju konference, kurā savācās laikam pat pāri 160 cilvēkiem, un konstatēju, ka pēc pirmās veiksmes un ilgās nervu bendēšanas pieredzes rīkojot larpus, rīkošanas, vadīšanas un uzstāšanās process vispār nepadarīja nervozu, pat par spīti dažiem (atrisinātiem) pēdējā mirkļa ČP. Gan jau internetā iemetīsim kaut kādu videoatskatu uz pasākumu, ja gadījumā kādam ir interese.
Mājās gan pārnācu noguris pēc velna, un par spīti apziņai, ka līdz piektdienai jāsataisa viena filmiņa un jāuzraksta viens raksts, atļāvos atlūzt ar domu darīt lietas no rīta.


Un kāds prieks un laime, no rīta tiešām spraigi strādājas. Izskatās, ka sanāks tikt galā ar filmiņu ātrāk nekā biju gaidījis un pat bez negulētas nakts. Vairums ir sataisīts, un vienīgais, kas traucē visu laiku ir savdabīgs peles vai Photoshop CS5 gļuks. Uz katru piekto-sesto peles klikšķi, klikšķa rezultāts parādās ar pamatīgu (300-400 pikseļu) diagonālu nobīdi. Rezultātā ik pa brīdim krāsojot kaut kādus laukumus, es tikai pēc mirkļa pamanu, ka kaut kur stūrī ir parādījušies tur nepiederīgi pleķi, un kuri droši vien jau ir iekļauti visos saglabātajos kadros. Oh snap.

Ak, jā, vēl nobeigumā, kārtojot layerus, sasmējos par to, ka man ir layeris, kurš saucas "kiinietis" un blakus tam "kiinietis_copy". Jo kā gan savādāk?



P.S.

Nesen ielīdu Kurbijkurnē, kur kādreiz biju pieglabājis sensenā "Superfantasy" bogija poll-RPG sāgu. Lasīt ir padrausmīgi un kopumā murgs, bet tomēr nostaļģija sit augstu vilni, un dažas vietas ir zelta vērtē. Un galvenais, man itin labi patika sižeta sarežģījumi ar dažādiem ļaunajiem, un mazāk ļauniem tēliem (labo tur laikam nebija).