nez
Cilvēki kaunas no saviļņojuma?
Es kaunos un neizrādu.
Es vispār daudz un bieži piedomāju, ko būtu glīti darīt/teikt/izrādīt un ko nē. Varbūt pat par daudz.
Nēē, muļķības, nav par daudz. Jautājums būtu drīzāk vai to vispār jādara... Jo teorētiski tas bojā it kā augsti vērtēto dabiskumu.
Man gan liekas, ka ne viens vien cilvēks būtu daudz pretīgāks, ja sevi ne reizi nesavaldītu un būtu pavisam dabisks.