Izmircis radījums ([info]andux) rakstīja,
@ 2003-01-29 22:02:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Kaut kā bail no iesarkanām debesīm. Vienmēr šķiet, ka tas vēsta par kaut ko ļaunu. It kā nekādas tiešas sakritības nav bijušas, bet nu.. tomēr.

Dodu priekšroku tumšzilām debesīm. Nemaz neatceros, kad pēdējoreiz tādas redzēju.
Vot ziemas megamīnuss - mūžīgie mākoņi.

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]lord_andrey
2003-01-29 22:19 (saite)
vasarā vienu nakti ar draudzenēm bijām aizbraukuši uz ezeru peldēties, spīdēja asinssarkans pilnmēness... es ūdenī neielīdu, bet paliku pie mašīnas, izslēdzis gaismas sajūsminājos par mēness krāsu un lielumu... un tālumā iegaudojās vilks (varbūt es esmu pavisam jucis un tas bija suns, bet it kā jau vēl spēju atšķirt)... perfekts vakars... kad atbraucu uz mājām, gribējās tikai vienu.... mirt...

bet mani arī kaitina sarkanas debesis... tiešām rodas ļaunas priekšnojautas... un tad nākas lūgt savus senču garus, lai no rīta pamostoties, saprastu, ka joprojām esmu dzīvs....

(Atbildēt uz šo)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?