"diskrētas" informācijas izpaušana
Kultūras vēstures skolotāja, izmantojot savu līdzdalību šāgada valsts eksāmenu labošanā, nočiepa dažus no grandiozākajiem darbiem un atnesa parādīt mums.
Sekojošais ir izvilkums no pavisam īstas esejas valsts centralizētajā vidusskolas beigšanas kultūras vēstures eksāmenā.

"Būs kultūra! Ar "nebūs" nav ko sākt! Es esmu Apollons, es esmu Baha durvju zvans, es neesmu nekas vairāk kā cilvēks, kurš līdzinās mazam āmuriņam pie rītdienas "plastikāta logiem".
Jūsu pastkastītē ir vēstule. Man spiež kurpes."

Tā neko ideja patiesībā. Pie tam, vadoties pēc oficiālās eksāmena vērtēšanas tabulas, gribot negribot sanāca diezgan daudz punktu.
Tad jau man nekas cits neatliek kā revolucionāru ideju turpināšanas vārdā savā esejā rakstīt, ka, piemēram, "kaķis ielika kāju arbūzā un sabojāja man garastāvokli, bet Andris parakstījās pāri visai guļamistabas sienai un ielika savu bildi desktopā, jo viņš ir lielummāns".