SĒŅU LIETAS
SĒŅU LIETAS

Man te nebūs ne par kultūru, ne politiku. Man te būs par sēnēm. Iespējams, šī nav tā īstā vieta, kur par to rakstīt – es izlūdzos jūsu piedošanu.
Jo, redziet, ir žurnāli copētājiem, dārzkopjiem, kulināriem, šuvējiem un tamborētājiem, bet nav neviena sēņotājiem. Piemēram, varētu taču būt žurnāls “Sēņu lietas”. Kaut vai sezonāls. Rudeņos un pavasaros. Ar krāsainām bildēm, ar sacensību par lielāko baraviku un lielāko celmeni:lūdzu nofotogrāfējiet atvērumā, izmēriet sēņotāju piederumu veikalā (zīmogs), un atsūtiet bildi un mērījumu apstiprinošo dokumentu uz redakciju.
Varētu tur būt norādītas labākās sēņu vietas (karte pielikumā), aprakstīta sēņošanas tehnoloģija un minēts laiks, kad kuras sēnes ķeras.
Varētu būt sēņu karstās ziņas, raksti par sēņošanas filosofiju un stāsti par Latvijas sēņotājiem Norvēģijā, Meksikā un Sibīrijā.
Varētu būt pielikums par halucigēno sēņu vākšanu, sagatvošanu un lietošanu.
Varētu būt, bet nav.
Tā kā sēņošana ir mans vienīgais hobijs brīvā dabā, bet varētu teikt arī moderni – dzīves veids, nākas par visu domāt pašai.
Vispirms, protams, jārod atbilde uz jautājumu, ko mēs varam saukt par īstu sēņotāju.
Meklējot, atrodot un noraidot dažādus kritērijus, es paliku pie viena. Tas ir ļoti vienkāršs, tas ir kā tests ar vienu jautājumu, kuru izpildīt vari arī tu, mīļais lasītāj. Ja vari apstiprinoši atbildēt uz jautājumu, vai esi gatavs doties vairākus kilometrus vēlā krēslas stundā (pie tam tikai uz urdošu aizdomu pamata) pēc vienas baravikas, tad esi. Ja ne – tu esi tikai tāds pārtikas vācējs un sēņošanas kaislība tev ir sveša.
Ir, protams, vēl arī blakus pazīmes, mazāk būtiskas. Īsts sēņotājs visu pavasari un vasaru min – būs sēņu gads vai nebūs. Īsts sēņotājs laiku skaita nevis no Kristus dzimšanas, bet no „tā gada, kad bija nenormāli daudz baraviku” (smilteņu, kundziņu, rudmiešu etc.) Īstu sēņotāju nebiedē ne kveldējoša saule, ne lietus, ne vētra. Īsts sēņotājs var nobastot darbu, izliekoties par slimu, un doties mežos. Īsts sēņotājs var izlavīties no mājas ar drēbju krokās paslēptu nazīti un polietilēna kulīti, kamēr mājās sabraukušie viesi gaida no viņa zakuskas un izpriecas.
Tomēr arī īstu sēņotāju apdraud visas cilvēciskās vājības un netikumi, tādas kā skaudība, nenovīdība, negausība, niknums u.c.
Tāpēc es gribu dalīties ar jums savās atziņās, kas, manuprāt, jāievēro, lai nesamaitātu savu karmu.

1. Nesper suņusēnei ar kāju.
2. Sunim arī nesper, pat ja viņš tikko sabradājis visskaistāko baraviku.
3. Nelasi sēnes kaimiņa pagalmā, pat, ja viņš tavējā ir lasījis.
4. Neskaiti pie sevis mantru : akdieviņ, akdieviņ, kaut nu tur vēl neviens nebūtu gājis. Jo, pirmkārt, pat akdieviņš nevar gājušu padarīt par negājušu, otrkārt - viņš var apvainoties, ka tiek traucēts ar tādiem sīkumiem.
5. Neaptraipi savu dvēseli ar naidu, ieraugot katru lietusmētelī un treniņbiksēs tērpušos vīru vai sievu, kas pavīd aiz kokiem.
6.Nesēņo netīrs.
7.Nesēņo piedzēries.
8.Nesēņo grupā.
8.Nesēņo spainī vai plastmases kulē (ja vien ir cita iespēja).
9. Nesteidzies. Klausies, skaties un ošņā.
10. Izturies pret sēni ar cieņu, ieguldi grozā maigi, glīti un ar mīlestību.
11. Nelasi tās sēnes, kuras tu neēdīsi, tikai tāpēc vien, ka viņas ir.
12. Zini mēru.
14. Nedomā par tām sēnēm, kas palika mežā.
15. Neapsaukā sēnes sliktos vārdos, kad viņas ir atnestas mājās un jātīra.

Nedusmojies uz mani, ja esi šīs slejas dēļ izniekojis savu laiku.
Varbūt šīs atziņas nemaz neattiecas tikai uz sēņošanu.


16.09.04