Mākonis deg. Tas ir drauds vai ziņa,
Ka diena tūlīt var beigties.
Noliec, mākoni, vaigu uz Gaiziņa.
Nevajag steigties.

Būtu tu agrāk pār debesīm mācies
Ar tādu sarkanu kvēlu,
Taču tagad tu jau esi nācis
Krietni par vēlu.

Arī rudens naktī nav slikti
Tiem, ko ugunsgrēks skāris,
Taču... mēs šurp vairs nenācām tikties -
Viss jau ir pāri.

Mums nav nekā ar zvaigznem, ko darīt,
Liesmas vairs nav nevienas,
Mākoni, dāvini mums, ja vari,
Vēl mirkli dienas.

Atlaidies mirkli birztalu ēnā,
Kur bērzs daudz lapu ir sviedis,
Lai lūpu magonēs mums izdeg lēnām
Pēdējie ziedi.

Un pēc tam, lai kā lūpas lādēs
Tumsu -
Dod tādu kā bēdas,
Dod tādu tumsu, lai nevar nekādi
Saredzēt pēdas.

/O.Vācietis/