anarhomo ([info]anarhomo) rakstīja,
@ 2004-02-15 11:17:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
pāris dienas atpakaļ manās rokās nonāca pabieza klade, kurā ieraxti datēti sākot no septiņdesmitā gada un turpinās līdz septiņdesmitceturtajam. kādas divdesmitgadnieces dzejoļi un dienasgrāmatai līdzīgas pārdomas, izgriezumi no poļu un čehu ilustrētajiem žurnāliem, šad tad arī kāds zīmējums ar sarkanu vai zaļju lodīšu pildspalvu un milzu uzraxts to laiku modīgajā LP dizainu šriftā, kas atkārtojas atkal un atkal: HAIR. līdzās ieraxtam par imantdienām ielīmēts ārzemju izcelsmes kartona paliknītis alusglāzēm. pāris lapas tālāk - sadzeltējusi avīzes stērbele angļu valodā ar ziņu, ka miris džimijs henriks, nāves cēlonis pagaidām neskaidrs. daudz dzejas rindu par meliem un draugu nodevību; un viens pavisam īss: "es gribu ēst indīgas sēnes/ un mīlēt tā, kā nav brīv."


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]amalija
2004-02-15 19:00 (saite)
Tādas klades ir vērtība. Šito tekstu ietekmēta paņēmu savu seno atmiņukladi, kurā pat daži cibiņi mani no sirds un maksimāli naivi raksturojuši. Tajā brīdī tā likās patiesība, absolūta vērtība un nez kas vēl. Un kur vēl patiesās sēras fizmatos, kad nomira Merkūrijas. Ak!

(Atbildēt uz šo)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?