nu, jā jau jā, banāla man tā atziņa, bet ir jau vēl banālākas trāpījušās. un tātad. ar dzīves nogriežņiem dažkārt ir kā ar pilnu bļodu pistācijām. tās pēdējās, bez spraudziņas čaumalā, mēģini gan vēl iesākumā bļe pārkost, bet beigu beigās, kad piegriežas, izmet ārā kopā ar čaumalām. tjipa, žēl jau ira, bet neies tak zobus un pašapziņu pazemot.
turklāt, par banalitātēm runājot, neuzlauztas pistācijas tak tomēr skan labāk, piemēram, par vīna mielēm, ne? jo teorētiski taču savs kodols tajās pēdējās pistācijās ira un - hehe - paliek...