divas nedēļas.
šodien aprit tieši divas nedēļas, kopš iesēdos lidmašīnā.
šodien man ir grūti, man ir slikts garastāvoklis un gribas raudāt. bet es turos un dzīvoju, jo šodien spīdēja saule.
vispār diena izjaukta līdz pamatiem.
bija jābrauc uz piepilsētu, kas ir pie jūras, it kā paēst un pastaigāties, bet izbraukt varējām pavēlu, jo kaut kādi meistari kaut ko laboja, sēdēju viņu galā, lasīju un salu. kamēr ārā saule sildīja citus cilvēkus.
beidzot aizbraucām, gājām kaut kādus mistiskus lokus, stūmu bērna ratus [mani nedzina prom no ratiem un nekliedza, tas laikam attiecināms tikai uz tēvu], nevarēju neko nobildēt. domāju - nu labi, pēc ēšanas, ejot uz mašīnu sabildēšu, vēl jau spēļu laukums bija plānā. bet bērns tieši pie restorāna ieejas pievēma visu pasauli. nu tā nu vispār viss izjuka, paēst paēdām, bērns zeķubiksēs gulēja blakus [pirmo reizi pusdienas bija klusas un mierīgas]. piebrauca mašīnu un braucām mājās. kamēr tikām mājās jau bija pāri pieciem un saule iet lejā. aizgāju vēl līdz pasta kastei iemest pāris vēstules un viss. tagad sēžu, dzeru kafiju un domāju, cik stulbi - vesela pazaudēta diena.

tagad man ir bēdīgi. nobildēju visu ko braucot mašīnā, jo sēdēju priekšā mājupceļā. tas arī viss.

nopirku sev vienu aliņu, ir sestdiena un es skatīšos seriālu. vismaz lai ir kāds smiekliņš.
virsū mācas pārdzīvojumi, es cenšos tos sabāzt kabatās, bet kabatas aizvilkt ar rāvējslēdzi.

viss.

ps. un es šodien TIK jauki izskatījos/izskatos. vaļā mati pārņemti ar bizītēm, košas actiņas un violetās kediņas savienojumā ar svārciņiem.
huh. un kam tas viss?