mājokļi.
vispār ir tā, ka tomēr man laikam labāk patīk mazpilsētas, pirmkārt, mazāk jāsatraucas par kriminālo pasauli un savu rokassomiņu, kā arī dzīvību. otrkārt, ir klusāks un ir vairāk vietas, kur pastaigāties. treškārt, lai ieraudzītu, vai ārā spīd saule, nav jāpiebāž deguns cik vien tuvu var stiklam un jāceļ acis pret debesīm, jo citādāk viss, ko redzi, ir pretējās mājas siena.
tāpat arī ir laikam ar tiem slēģiem. es esmu no tiem cilvēkiem, kam vieglāk ir pamosties, ja istaba ir gaismas piepildīta. un ne spuldzītes gaismas, bet gan dienas gaismas. saules. bet šitie melnie slēģi, kas braukā uz augšu un leju, ir tik tumši kā nakts un darbinās elektroniski, man tomēr katru rītu liek domāt, ka ārā vēl ir tumšs vai arī ir dikti, dikti nomācies, kamēr patiesībā ārā ir superīga diena, un viss, ko man vajadzētu, ir ātri saģērbties un skriet ielās. bet nevar, te atkal priekšā vēl viena bēda... jāgaida, ko teiks ģimenīte. huh.
vispār šodien ir sestdiena, nav zināms, kādi plāni, kādas domas. man pagaidām vispār sestdienas un svētdienas nekā neatšķiras no visām pārējām dienām, ja nu vienīgi ar pusdienām, bet, ja varētu, es varbūt pat labprātāk no tām atteiktos, lai izmantotu laiku pastaigājoties. tik ilgu laiku pavadīt ēdot es varu tikai ar savu ģimeni vai labiem draugiem, kad ir daudz par ko runāt un smieties. šī nav tā situācija.

mīlu,
lai jums visiem arī saulaina šī diena.
un ziniet, ka es ļoti labprāt šobrīd būtu ar jums. :)