Pēdējā rindkopa
Vispār jau tas jautājums "A par ko ta balsot?" ir bijis aktuāls jebkuru vēlēšanu sakarā, izņemot varbūt 2002. gadu, kad uzvarēja JL. Uz kādu pus-sekundi bija priekšstats, ka beidzot pie varas ir īstie.

Bet balsot par kādu vajadzēs, jo citus, labākus nav kur pagrābt. Tas varbūt skanēs ciniski, bet politiķu psiholoģiskie portreti tīri labi atbilst caurmēra LV vēlētāju psiholoģiskajām īpatnībām. Īsi sakot - viņi ir mēs. Līdz ar to, tie, kas pašlaik vada valsti, nav ne ar ko labāki par mums. Vai tu būtu labāks ekonomikas ministrs? Vai es būtu labāks kultūras ministrs? Šaubos. Kaut kā jau ministrētu, kaut kas izdotos, kaut kas saietu dēlī.

Lai nobeigums būtu kapeiku konstruktīvāks, manuprāt, viena no stratēģijām ir pamēģināt izrēķināt par ko balsot izejot no tā, kādu politiskās attīstības potenciālu uztāda konkrētie politiķi. Un šajā ziņā man šķiet, ka ar Vienotību viss kārtībā - ir kur augt. Turpretim veterāni, tādi kā Šķēle vai godmanis, uz attīstību vairs nav spējīgi, viņi var tikai kļūt sliktāki.