Elementrī. Cilvēki tak var dzīvot kaut kur citur ne tikai ekonomisku apsvērumu dēļ, bet gan tāpēc, ka viņiem vienkārši tur labāk patīk vai viņiem ir piedzīvojumu kāre, vai kas tāds. Lūk, man ir paziņa anglis, kas ilgu laiku (iedomājieties tikai) dzīvoja Latvijā, bet tagad pārvācies uz Somiju — acīmredzot tās ziemeļnieciskās tautas vairāk ķeŗas pie sirds. Viņam tur patīk jūtami labāk nekā Anglijā, lai arī materiālie apstākļi ir pulka spiedīgāki — viņam somu valoda tā īsti vēl nevedas, tāpēc darbu atrast ir krietni grūtāk nekā dzimtajā Anglijā. Bet visviens atpakaļ netaisās.

Un par Vāciju, neņem ļaunā, ir stulba diršana. Jebkuŗai nācijai, ja drusciņ parok, var atrast visādu huiņu. Krievs? Značit okupants, apspiedējs, lopu vagonos stūmējs un uz lēģeŗiem sūtītājs. Žīds? Ahā, zinām, "Parex banka", Soross, visi jūs, maitas, vienādi, iedzīvojaties uz vienkāršo cilvēku nelaimēm. Vācietis? Nu, vispār goes without saying — Hitlers, holokausts, cilvēknīdēji bļe. Anglis? Kā vispār angļi var normāli sarunāties ar kādu no Āfrikas vai Karību salām, koloniālisms, apspiešana, rasisms? Latvieši? A kas Krievijā revolūciju taisīja un kas Latvijā žīdus šāva, ja drīkst apjautāties? Ja šitā turpina, tad itin visiem vajadzētu sēdēt ķiše vodi, ņiže travi.

Bet tā, ja skatās, ko attiecīgie jaunieši dara tagad, nevis iespringst uz pagātni, vāciešiem nu itin nekādi nevajadzētu par sevi kaunēties. Piemēram, visa Eiropas Savienības ekonomika šausmīgi lielā mērā balstās tieši uz Vāciju, tik tālu, ka atsevišķi jaunieši — un visnotaļ pamatoti — eiro dēvē par "Deutschmark by any other name". Katrā ziņā viņiem tagad valsts pastāvēšana nav atkarīga no tā, vai viņiem kāds naudu iedos — drīzāk no viņiem atkarīga ES pastāvēšana.