ja nu kam domāšana NAV aprobežota, tad tas ir man. man pašam nav ne lielu kredītu, ne bērnu. attiecīgi izdevumi minimāli. varu aizmukt kaut vai uz gazas sektoru par brīvprātīgo strādāt, ja nu kas.

bet nezin kāpēc man tomēr ir pietiekami daudz prāta apjēgt, ka sist pa vājākajiem krīzes laikā ir neprāts. tiem, kas veci. tiem, kas šajā krīzes laikā audzina jaunos pilsoņus (kur tad arī to ekonomiku cels, ib). tiem, kas slimi un lūdz medicīnisko palīdzību. tiem, kas bez darba un nevar atrast jaunu.

tas viss mani tieši neskar, jo es nevienā tajā kategorijā neietilpstu. bet, ja valsts šos humanoīdus, kuri godīgi maksājuši nodokļus, nodos iznīcībai - tad kāda jēga tādai valstij? tad mūs var mūžu mūžos apsaimniekot valūtas fonda onkuļi, graizot budžetus.

tikai tu nesaproti vienu. kad smagi pasliktinās ekonomiskā un sociālā situācija, tas galu galā skar visus. tevi aplaupīs kāds, kuram jāatmaksā kredīts, bet naudas nav. tev iedos pa ķobi bezdarbnieks, kurš aiz bēdām apnarkojies. utt utjp.