Ukraina man atgrieza alus un semušku cienīšanu; atgādināja, ka zupa ar krējumu ir daudz garšīgāka par bezkrējumaino; ierādīja speķa un ķiploku garšīgumu un uzdzina nenormālu gribēšanu tur atgriezties.
Es pat varētu vēl reizi uzkāpt augstākajā viņu punktā - Goverlā (Hoverla!). Tas nekas, ka pa ceļam 3 reizes gandrīz pagriezos un kāpu lejā; 12 397 reizes nodomāju, ka es to nevaru un 1 reizi gandrīz paģību, ejot gar nekurienes malu. Tomēr augšā bija skaisti... Un par godu mums koris! Tas nekas, ka kristieši un iepriekš ar mums neko nebija saskaņojuši, tas nekas - pārsteigumi vienmēr ir bijuši skaisi.
Un vēl tur var gulēt pļavā un neviens kukainis neuzbāžas ar savu rāpošanu. Var gulēt un klausīties visapkārt esošajā govju zvaniņu šķindoņā, raudzīties visapkārt esošajos kalnos un meditēt, jogoties, ukraiņoties vai darīt neko. Tā skaisti.
Un karstasinīgie ukraiņi.... Ņekuda ti ņepoidjošj! Nu mņe tam sestra, druzja... Ja skazal! (rrrrr!) Un pirmajā vakarā, pakaļ skrienošais puika (nu pusaudzis koļītājs), kas stabulē stabulīti. Mīlīgi bez gala.
Nu tāpat kā mazie, karstasinīgie sunīši. Ielas vidū? No problemo! Mašīnas apbrauc. Un zirgi arī tur karstasinīgi un govis mīļas.
Cilvēki visi grib runāties un smaida. Tas nekas, ka aizbrauc uz ciemu bez mazākas saprašanas, kāpēc tur atbrauci (nu izņemot domu par kalnu gribēšanu), kāds tantuks iedos istabiņu savā mājā par nieka naudiņu.
Un tantes mājiņā istabas kaimiņi poļi varbūt iemācīs spēli Big Bover - 3 litri alus bez iešanas uz tualeti. Vakars gan var izvērsties miglains, jo kalnu gaiss arī ātrāk reibina (vai arī viņiem alus savādāks). Vispār šito spēli vajag kādu dienu uzspēlēt. Ir arī Small Bover - 1,5 litri (ja kas).
Bet vietējiem gan garšo šņabim uzdzert alu. Vienalga, cik rāda pulkstens.
Mnjā, es varu arī paraudāt, kā gribas atpakaļ!