Cikliskā pasaulē rit ciklisks laiks. Cikliskā pasaulē dzīvo ciklisks cilvēks.
Katru rudeni neapzināti iesāku ar Björk. Ziemas neapzināti iesāku ar Cris Clark. Paiet mēneši tos klausoties un pavasarī parasti uzrodas vēlme pēc kaut kā jauna. Vasarās parasti nav laika.
Pašlaik joprojām svārstos starp abiem.
Cikliskajā pasaulē gada laikā patiesībā nekas nav mainījies. Ja nu neskaita amatu darbā. A tā savādāk? Ņifiga! Un vai tas ir foši? Nē, nav forši. Pat skumji nedaudz.
Visvairāk man šogad patika augusts.
Un man ir baigā vēlēšanās nākamajam gadam. Var jau būt, ka jāsāk beidzot uzstādīt sev mērķus, savadāk tā bezmērķīgi klaiņojot pa dzīves ielām un trotuāriem un vienkārši ķerot to, kas pagadās, tā skumji vien ietās.

PS. "Dancer in the dark" otru reizi noskatīties es nevarēju. "The wall" izrādās, ka varēju.