Aizdomājos par ziedu dāvināšanas tradīcijām. Un beigu beigās es īsti nevaru saprast, kas no tiem diviem ir dumjāks.
No vienas puses ir sievišķis, kas ģībst, kļūst pielaidīgāka un smaida plašu smaidu, ieraugot vīrieša rokas milzīgu ziedu klēpi, kas paredzēts tieši viņai*. No otras puses ir vīrišķis, kas to nemāk izmantot.

Un iesākumā viss taču patiesībā ir tik vienkārši!


* No savas puses varu pielikt to, ka nevajag pat veselu ziedu klēpi. Pietiek ar vienkāršu lauku ziedu.