un es atkal uzkāpu uz tā paša grābekļa, kur apmēram pirms 7 gadiem. jēziņ, no kļūdām derētu tā kā arī mācīties. mācība bija laba un prātā visu laiku tika paturēta, tikai šoreiz iegāza cilvēks. un mana vaļsirdība. nu es pilnīgi un galīgi neticēju, ka tā persona varētu šādi izdarīties. likās, ka super cilvēks, labs draugs un ka varu uzticēties.. bet šobrīd jūtos kā ar dunci mugurā. vēlreiz un vēlreiz novērtēju savus klasesbiedrus un to cilvēku patieso draudzīgu. un atkal šķiet, ka sev svarīgo paturēt uz papīra, nevis ar kādu dalīties, vienkārši vēl ņems un noskaudīs.