ir brīži kad vienkārši neko negribas - negribas iet un taisīties, lai pēc tam sēstos mašīnā un brauktu kaut kur. bet kad mani kāds izvelk no mājas tad arī nemaz atpakaļ vairs negribas braukt, ja ir labs pasākums. piektdienas vakars bija tieši tāds - garīgais tuvu nullei, vispār negribas nekur braukt, bet tad atnāk TĀDA sms, ka man divreiz vairs nav jāsaka un es jau vienkārši lidoju Olimpiskā sporta centra virzienā :D:D un atkal pietrūka apmēra 5 min pilnai laimei tajā vakarā :):) un nomierināties es vairs nevarēju :):) bet nu garastāvoklis vismaz bija uzlabots.