3dienas vakara pārdomas
pirms pusgada man ļoti aktuāla tēma bija draugi, nu nevarēju es nevienu saukt par īstu draugu. tiešām tā no sirds. nebija tāda. un savā ziņā biju pat vīlusies cilvēkos, jo man likās ka visi tādi ir. bet vajadzēja tikai pamainīt apkārtējo vidi un viss pavērsās pilnīgi savādāk. vienkārši laikam 12 gadus no vietas apgrozoties daudz maz tajā pašā sabiedrībā, jau sāku to uzskatīt par visu pasauli. un tagad iepazīstot jaunus cilvēkus, saprotu cik tomēr tas viss ir bijis nožēlojami. tās visas intrigas un peripetijas kuras tika vītas, staipītas no gada uz gadu. tikai tagad es pamazām sāku pilnvērtīgi baudīt dzīvi! es esmu tikusi ārā no tās vides kas tomēr man lika mainīties un pielāgoja mani, par ko šobrīd neesmu sajūsmā. es nebeidzu priecāties par iespēju ko man piedāvā dzīve - iepazīt šos jaunos cilvēkus. :)