|
|
|
Novembris 30., 2014
22:15 - Mīkla
- Mammu, uzmini, kas ir mīļākā un skaistākā visā pasaulē?
- (Laimē smaidot) - Es?
- Nū... Tu arī esi skaista. Bet vispār jau Karlīna.
|
Novembris 22., 2014
22:40
Ir brīži, kad es sev jautāju - nafig man tas viss vajadzīgs? Mierīgi dzīvotu savu mājsaimnieces dzīvi, rūpētos tik par bērniem, runātu ar citām mammām (arī tik par bērniem), gatavotu ēst, risinātu mājas jautājumus, skatītos seriālus un gulētu pusdienlaikus. Parasti tā ir, kad darbs darbu dzen, bet taustāma rezultāta vēl nav, Krišjānis grib, lai es skrūvēju konstruktoru, bet Karlīna lien pakaļ un čīkst. Vai veikalā, kad automātiski gribas paņemt kādu žurnālu, bet komplektā nāk skaudra apjausma, ka tādām lietām man jau dažus mēnešus neatliek laika necik. Tad manī mostas sliņķis parastais (un manī tāds ir MILZĪGS), kas nesaprot to manu personības daļu, kura grib rosīties un realizēties arī ārpus mājas. Labā ziņa - abām manām personības daļām patīk tas, ko mēs kopīgi darām. Un ir forši tie brīži, kad padarītais nes gandarījumu. Tāds mazais prieks un lepnums. Un daudz jauna. Un, jā. Ir labi.
Karlīna samācījusies gulēt pusdienlaikus pārbraucienos vai pavisam garlaicīgās tikšanās reizēs, telefonā pārsvarā lietoju skaļruni, lai var mainīt pamperus un runāt vienlaicīgi, ātri datorā rakstu ar vienu roku un pat mājās lietoju e-pastu telefonā, jo, guļot blakus bēbītim, tā var ērtāk strādāt. Ja datoru noliek uz kafijas galdiņa, tad var sēdēt uz grīdas un ļaut bērnam ložņāt pār manām kājām. Vienīgā skāde - Karlīnai nepatīk pastaigas tumsā, tāpēc mūsu ikpēcpusdienas pastaiga pēc Krišjāņa uz BD ir vai nu nervoza vai nav vispār (braucam ar auto).
Bet laikam skan trakāk kā ir. Mums kaut kā gana organiski viss sanāk. Un kolēģi ir brīnišķīgi - palīdz ar Karlīnu, saprot, sapulcē nepievērš uzmanību,kad kādā stūrī pabaroju mazo. Tāda maza un mazliet traka ir mana pasaule šobrīd. :)
|
Novembris 19., 2014
09:51 - Karlīnai 7 mēneši
Visā svētku nedēļas jūklī (un mums šis svētku laiks bijis patiesi piesātināts notikumiem) neesmu uzrakstījusi savu mazo atskaiti par Karlīnas sasniegumiem viņas 7 mēnešos.
Galvenais mēneša sasniegums - viņa pārvietojas. Atsperas ar vienu kāju, ar rokām pievelkas un kā rūdīts partizāns lien visur, kur vajag un nevajag. Pārsvarā uz vietām, kur var darīt kādas blēņas - pie malkas, pie vadiem, pie TV, pie brāļa mantām... :) Māk nostāties arī četrāpus, bet to nekādā veidā nesaista ar pārvietošanos. Pārsvarā tup uz ceļiem, atspiežas uz elkoņiem un tā spelējas. :)
Ir ļoti smaidīga un sabiedriska. Patīk doties kaut kur pasaulē, var redzēt viņas prieku un nelielu tādu satraukumu, kad tiek sprādzēta autobeņķī. Un nav svarīgi - vedam brāli uz bērnudārzu vai dodamies darba darīšanās uz Rīgu - viņai viss patīk. Dzīvojas sapulcēs, fotosesijās tusē pa grīdu, priecīgi pēta veikalu piedāvājumu un smaida visiem pēc kārtas. :) Tikai ārā tumsā viņai nepatīk, bet, diemžēl, tagad satumst ļoti ātri. Krišjāni uz dejošanu vairs ar kājām nevedam, lai nav jānāk mājās ar taurējošu Karlīnu. Tāpat izpildījās arī 11.novembrī krastmalā, tāpēc nācās nestrokās, un arī Staro Rīga bija mazliet kašķīgs pasākums. Toties kā viņai patika svētku salūts! Uh! Skatījās un smaidīja, smaidīja...
Tikko pabija arī savā pirmajā ballē, kur viņu sāka saukt par Parisu Hiltoni. Tāda ballīšu karaliene! Tik dancot, dancot un dancot. Un koķetēt. :)
Tā kā viss forši. Ja neskaita to, ka neguļ normāli jau kādas 3 nedēļas (zobi sapampuši, bet ārā nelien, bija pat 39 temp.dažas dienas) un ēst neko īsti neēd, tik pa karotei kādu biezeni, mazu gabaliņu puķkāposta vai banānu. Absolūts piena teliņš. Un pielipusi man kā mazs dadzītis. :)
|
Novembris 3., 2014
20:00 - Pirtīžas
Seši mēneši ir īstais laiks, lai pievienotos ģimenei pirts rituālos. Iepriekšējo reizi uz lāvas Karlīna bija vakarā pirms savas piedzimšanas. :)
Viņa pirti uztvēra tik viegli un organiski. Mazliet pabrīnijās, papētīja apkārtni un tad, ērti iekārtojusies man klēpī, ietīta lina paladziņā, smaidīja un sildījās uz lāviņas. Divreiz uz lāvas, tad ātrs plunčājiens baļļā, maza maltīte un bēbīts aizmiga tāds pats pliks, slapjš un laimīgs.
Skaisti. :)
|
Oktobris 20., 2014
11:11
Karlīnai ir pasaulē dīvainākais paradums - viņa sūkā augšlūpu! Turklāt ne jau tajā ērtākajā veidā. Viņa izbāž mēli, ar mēli apķer augšlūpu un tādā pavisam mistiskā manierē šamo sūkā. Pamēģiniet - neērti!
Un, kad es pieskaros viņas mēlei un jautāju: "Kas tas ir?", viņa sirsnīgi smejas.
|
Oktobris 15., 2014
12:18 - Karlīnai puse gada
Nu, re. Puse gada jau kaut kur aizskrējusi.
Uz savu pusgada jubileju Karlīna ir apslimusi, puņķojas un pukojas vienā laidā. Kaut kur pa vidu spraucas arī zobi, tāpēc par saldu naktsmieru esam aizmirsuši.
Visādi citādi diezgan omulīgs un gana pašpietiekams bērns. Sevišķi rīta cēlienā ļoti ilgi var spēlēties savā nodabā. Vislabāk patīk visādas čaukstošas lietas - maisiņi ar kaut ko iekšā, mitro salvešu iepakojums, čaukstoša ņurcāmlupatiņa. Visas graužammantas ir izkonkurējis tējas trauciņa silikona vāciņš lapas formā. Tā ir ļoti svēta lieta. :) Un, protams, brāļa mantas. Ļoti jāvaktē, kur telefoni un pultis - uz tiem, kā jau lielākā daļa bērnu - kā uzburta.
Vēl arvien īsti nepārvietojas, bet rotē, grozās un tiek visur, kur vien vajag. Smuki veļas uz priekšu un atpakaļ, bet no vēdera uz muguru griežas tikai gultā, dīvānā, uz mīkstas segas. Vienreiz griezās uz putuplasta paklājiņa,bet trāpīja kaut kā garām un sasita pakausi pret grīdu. Tur vairs neveļas.
Ļoti patīk mūzika, patīk, ka es dziedu un dejoju ar viņu rokās. Tad ir laime pilnīga.
Vispār ļoti patīk rokās, lai var visu labi redzēt. Kad tēvs vakarā atbrauc un paceļ viņu savos augstumos, TIK lepna seja!
Absolūts favorītsir brālis - ķert un raustīt viņu, kopā vārtīties pa grīdu, lallināt kopā. Krišjānim patīk, tikai apnīk krietni ātrāk kā Karlīnai. Viņa ļoti priecājas, kad tēvs ar brāli pārvācas spēlēties ar mašīnām uz grīdas. Ļoti ieinteresēti vēro un mēģina līdzdarboties. :)
Patīk ģērbties un pucēties. Viendien gāja TLC un sākās tas raidījums par mazajām skaistumkonkursu dalīdbiecēm. Spiegdama skatījās!
Vispār pēdējās nedēļās kaut kā ļoti strauji aug un kļūst tāda apzinātāka. Forši. :)
|
Septembris 30., 2014
10:35
Ja kāds grib redzēt patiešām niknu bēbīti, nāciet paskatīties uz Karlīnu, kurai es mēģinu noslaucīt degunu. Pat nekādas eksakūcijas ar tīrīšanām un zālēm nevajag - viena maza, nevainīga salvete pie deguna un nikns bēbis šeku-reku klāt. Purina galvu, nikni rūc un pēc tam taurē savā dziļajā aizvainojumā.
Vispār mums aug lēdija ar visnotaļ spilgtām emociju izpausmēm. Nezinu nevienu citu, kurš tik izteiksmīgi prastu atšaut apakšlūpu, tiklīdz kā kaut kas nepatīk. Un viņa ir priecīga, priecīga, bet tad 2 sekunžu laikā kaut ko izdomā un savā nodabā apvainojas. Ļoti sievišķīgi. :) Zināt taču to karikatūru "Kas mēs esam?" - "Sievietes!" - "Ko mēs gribam?" - "Nezinām!" - "Kad mēs gribam?" - "Tagad!" Lūk, tas par manu meitu.
Protams, viņa ir burvīga bezgala, bet šobrīd mēs abas slimojam un savā nodabā buram drāmas pa mājām, kamēr vīrieši mūs neredz.
|
Septembris 14., 2014
18:23 - Pieci!
Šodien ar izglītojoši patriotisku ekskursiju pa čekas pagrabiem Stūra mājā atzīmējām Karlīnas piecu mēnešu jubileju. Laikam ne pārāk tematiski bēbīšiem, bet kompānija bija lieliska un pasākums vērtīgs. Tagad, vakarā, arī kūka, šampis un dziesmas. :)
Savos piecos mēnešos dāma vēl arvien ir bučotākais mazulis šaipus Urāliem. Nudien. Un viņa tā priecājas, kad tiek mīļota un bučota! Nevar atturēties. :) Turklāt viņai izteikti sācis kutēt. Atliek tik pieskarties kaklam vai pakutināt ribiņas - smiekli garantēti.
Ja par prasmēm, tad skaisti veļas uz abām pusēm. Ja ļoti grib (piemēram, bumba aizripojusi), kaut kā mistiski ripojot, rotējot un atsperoties, tiek arī uz priekšu un pamet savu putuplasta paklājiņu diezgan veiklos tempos. Gana ilgu laiku var spēlēties uz vēdera. Kad piekūst, vispirms sāk sūdzēties, pēc tam tik palaiž brēcienu, ja māte neskrien palīgā. Skaisti spēlējas ar mantām, trenē savu motoriku, bāž mutē visu, kam tiek klāt - tāpēc arvien vairāk jāsāk skatīties, kur Krišjānis atstājis savas mazās mantas, kuru viņam ir apmēram trīs miljoni. Mīļākais gardums - personīgās kājas īkšķis.
Izskatās, ka Karlīna būs tāda pati sabiedriska kā brālis. Ļoti patīk, ka cilvēki apkārt, sevišķi bērni. Kad ejam uz bērnudārzu pēc Krišjāņa, staro absolūtā laimē - viņai apkārt salīp bērnu bars, visi lallina, runājas, ķibinās. Un Karlīna kaifo. Dejošanas mēģinājumā, kad tur jandāliņš pēc pilnas programmas un visi skrien uz riņķi, viņa sēdēja savā autobeņķī un smējās pilnā balsī. Mazais prieka kunkulītis.
Lai nu kas, bet bērni mums sanāk lieliski, jā.
Upd. Kādas pāris dienas iepriekš piefiksēju, ja viņa ļoti vēro manas lūpas, kad runāju, un bez skaņas mēģina kustināt līdzi. Līdzīgi darīja Krišjānis, kad mācījās runāt.
|
Septembris 1., 2014
12:49 - Dzied
Karlīnai 4,5 mēneši un vakar viņa sāka vilkt līdzi šūpulīša miega dziesmiņai. Skaisti, melodiski un ar visām pauzēm. Ja es to būtu tikai viena dzirdējusi, domātu, ka rādījies.
Laikam dziedātāja aug.
Bet šodien bēbīts kašķīgs. Laikam tāpēc, ka brālis neskraida apkārt un neapber ar mantām katru mīļu brīdi. Sācies dārziņš, dāmītei garlaicīgi vienai mājās. Mammas jau neskaitās.
|
Augusts 19., 2014
22:28 - Hops!
Un apkārt ir. Vakar apvēlās, pēkšņi patīk uz vēdera, daudz smejas un griežas arī vannā, tā, ka pilna mute ar ūdeni.
|
Augusts 15., 2014
20:31 - 4
Nu, re. Aizskrējuši jau četri mēneši, kopš esam visi kopā taustāmā formātā. Bēbīts pa šiem četriem mēnešiem apvēlies un nu ir burvīgā ņurcāmbērniņa izmērā, kuru bučot, bučot un kutināt vien. Tad viņa zibina savu bezzobu smaidu, smejas un gaida visādas uķi-puķi spēlītes. Tāds saulains un omulīgs bērns. Ja ir kreņķi, tad tam parasti ir kāds pamatots iemesls. Bet tikpat labi ir dienas kā šī - viņai temperatūra no vakardienas potes, bet smaida un dzīvojas kā parasti. Ja nu tikai vairāk pa rokām grib. Diezgan smuki tver mantiņas (un manus matus, ho, ho, ho), veido sakarīgus teikumus savā valodā, kad saprot, ka viņu tūliņ ņems rokās, aši pasit muguru uz augšu, lai var rokas palikt apakšā, rotē brīvi ap savu asi un saka skaistu "Mammaaaaaa" vai "Memmeeeee", kad grib sasaukt mani. Nezinu, kā piefiksēsim pirmo oficiālo vārdu, jo mammas saukšanas skaņa ir nepārprotama. Rokās viņai patīk spēlēties, mīļoties un staigāt apkārt tā, lai visu var redzēt. Gulēt gan neguļ. Ja sāk nākt miegs, tad ir kreņķis līdz brīdim, kad tiek nolikta savā augšas vai lejas šūpulī vai ratos. Ja vēl viņas (kādreiz bija mana) šalle ir, ko paņurcīt un pasūkāt, vispār ātri miers un klusums. Mantas arvien vairāk interesē ne tikai kā apskates objekti. Čamda, oball bumbas smuki arī no vienas rokas otrā pārliek, ņurca čaukstošo lupatiņu, grauž bitēm nost ragus. Oball bumbas patīk, tikai dusmas, ka nevar mutē iebāzt - tad bāž mēli bumbas caurumos. :) Karlīnai ļoti patīk cilvēki, sevišķi bērni. Pēta viņus, smaida. Positivusā ratos negulēja, bija jānēsā apkārt, lai redz visus ļaužus. Kad ciemos atbrauca draudzene ar bēbīti, Karlīna viņā vienkārši skatījās kā brīnumā. :) Tā mums sokas. Feini. Pat neticas, ka vasara jau principā aizskrējusi un pēc 2 nedēļām sāksies rudens maratons ar dārziņiem utt.
|
Augusts 2., 2014
19:03
Pasaulē nav skaistākas skaņas par bēbīša smiekliem.
|
Augusts 1., 2014
21:28
Zīdainis ar krietni paaugstinātu temperatūru ne uz pusi nav tik biedējošs kā ar pazeminātu. Auksts, ļengans un apātisks. Devu sev 10 minūtes laika, domās jau pakojoties uz slimnīcu. Bet izdevās izmasēt un atgriezt asinsriti līmenī.
Biedējošs vīruss, ka es jums saku. No drudža un paaugstinātas temperatūras tā krīt lejā pārāk zemu. Krišjānis kļuva šļaugans pie 35,2, kad aizrāvu viņu pie dakteres pirmdien, bet Karlīnai tagad pat zem 35 uz mazu mirkli nokrita (vai kaut kas ap to, termometrs nav tik precīzs stresa situācijā, kad man nav pacietības viņu mierīgi turēt).
|
13:44
Viens bērns kašķīgs, jo izlaidies pa slimošanas dienām, otrs bērns slims, cīnās ar temperatūru, vēdergraizēm un trenējas zāļu tālspļaušanas sacensībām, vīrs būs mājās pēc trīs vai četrām dienām, bet es pati krāmēju čupiņā kostīmdrāmas, ko fonā skatīties.
|
Jūlijs 28., 2014
19:04 - Aug.
Bija mans mazais bēbītis, bet te pēkšņi, pāris dienu laikā, gan mantas sākusi tvert, gan savas kājas ķer, gan mēģina velties. Tiesa, arī kašķi nāk komplektā ar šitādu strauju lēcienu attīstībā. Bet es jau ar dusmojos,kad kaut ko dikti gribas, bet nesanāk. Tā gan. :)
Vairs nevar vienu uz dīvāna atstāt ne mirkli. Terases dīvānu jau izvilkām guļamajā režīmā, lai jaunkundze var rotēt (un ap savu asi apmesties viņa spēj diezgan zibenīgi - pasit dupsi gaisā un aiziet).
|
Jūlijs 27., 2014
23:04
Dēls spārno.
"Mammu, zini, kas ir manā sirdī? Tavs skaistums."
|
Jūlijs 16., 2014
22:03 - Trīs!
Viens - divi - trīs! Nu, kur jau 3 mēneši pazuduši? Kur aizlekuši un aizjoņojuši?
Bēbīts aug, kļūst arvien omulīgāks un priecīgāks. Emocijas un raksturs kā īstai dāmai (ja kas nepatīk, tad uz sitiena un tūliņ visiem tas jāzina), bet tā izpausmes nu jau daudz saprotamākas. Vispār jau tāds sakarīgs cilvēciņš. Vienlaikus gan tāds mazs, mazs bēbīts. Un gribas to laiku noķert un pastiept garāku. Nu jau zinu, cik ātri tie bērni izaug un aizskrien.
Pēta mantas, mēģina aizskart, runā ar tām. Autobeņķī labi redz savas kājas, tad tās ir brīnumains objekts, ko pētīt un par ko priecāties. Visādi citādi interesē arī plašā pasaule - koki, zāle, puķes, cilvēki, gaismas un tā tālāk, un tā joprojām. Tvert mēģina savas kājas, apzināti arī manas rokas. Patīk, ka es ar viņas rokām glaudu savu seju. Tad TĀDA laime sejā!
Diezgan ilgu laiku dzīvojas savā nodabā uz aktivitāšu paklājiņa. Parasti tas ir brokastu cēliens, kamēr mierīgu sirdi varu izdzert savu karsto kafiju.
Velties neveļas un par to nekādu interesi neizrāda. Pagaidām par to pat priecājos, jo atrašanās uz vēdera ir viena no ļaunākajām lietām, kas vien var gadīties. Ja nolieku uz vēdera, par to vēl pusstundu varu klausīties pārmetumus. Atceros, kad Krišjānis sāka velties. Viņam arī uz vedera nepatika... Un tās pirmās nedēļas bija šausmas! Viņš apvēlās un brēca, jo uz vēdera nepatika... To vien darīju, kā ripināju atpakaļ. Labāk lai dāma mierīgi pačuč uz muguras. Un man sirds mierīgāka - kur nolieku, tur atrodu.
Rokas iet pa muti, siekalas uz visām pusēm, reizēm dusmas, ka blakus krūtij nevar mutē ar iebāzt. Siekalu burbuļi nu jau ar sanāk eleganti.
Vispār īsta koķete aug. Ja sievietes lielākoties uzmanīgi nopēta, vīriešiem smaida atspērusies. Ja saliekam kopā ar brāli, kuram slimnīcā patika labāk kā Itālijā, jo palātā bija tik jau nu skaista meitene, tad skaidrs, ka pēc padsmit gadiem es sirmošu ļoti strauji.
Tā ka viss forši. :) Ja neskaita asaru kanāliņu, kas nebija atvēries vai arī aizlipa. Acs pūžņo, pilinām zāles un masēju kanāliņu. Otra bēda - šodien vēders grīstē sagājis dāmai. Neesmu pieradusi pie bērnu vēderproblēmām, nekad diētas neesmu ievērojusi un sekojusi līdzi tam, ko ēdu. Man ir 2 varianti. a) Meitas vēderam nepatīk tas, ka es jau en dienas pārtieku tikai no dažādām marinētām un grillētām gaļām. b) Brokastu nektarīns. Nektarīnus vairs neēdīšu, bet gaļa... Varbūt ne gluži katru dienu pusdienās un vakariņās. :)
A,jā. Neuzrakstīju, ka dāmai arvien vairāk patīk pucēties. Šķiet, ka viņa izbauda visādas kleitas un bantes. Pidžammas vilkšana, lai arī daudz ērtāka, nemaz tik priecīga nav. :D
|
Jūlijs 9., 2014
18:10 - Karlīna
Viņai ir divi mēneši un viņa jau runā. Jā, jā, viņa ir ģēnijs! Kad viņa sauc mani, ļoti skaidri skan: "Māāāā! Māāāā!" vai pat: "Mammāāā!"
Kad viņa ir pie manis, šādi saucieni atskan tikai maksimālas apvainošanās gadījumā.
Ģeniāla meitene, ka es jums saku. Visa mātē.
|
Jūnijs 1., 2014
22:24
Man ir pasaulē foršākie bērni. Gan dēls, ar kuru šodien divatā šiverējām pa Rīgu (pastaigas, šopings-popings un kino), gan meita, kura gaidīja mājās ar tēti, sagaidīja, pieēda pilnu vēderu un TIK laimīgi smaidīja!
Gājām šodien ar Krišjāni, pļāpājām, un es pie sevis domāju - tas tomēr ir dikten forši, ka mums kopā tik labi un interesanti. Atpkaļceļā, piemēram, es labu laiku sklausījos stāstus par sirkspārņpūcītēm. Tās ir pūces, kas dzīvo pieneņu pūkās, ir mazākas par mikrobiem un visu laiku citus grib samīļot. Nu, vai nav interesanti? :D
|
Maijs 29., 2014
12:45
Ho-ho-hō! 12 stundas naktsmiega ar vienu ēšanu pusseptiņos no rīta. Lūk, to es saucu par ciešu zīdaiņa miegu. :)
|
|
|