|
|
|
Maijs 15., 2014
17:25 - Karlīnai mēnesis
Vakar ar mazu kūciņu atzīmējām Karlīnas mēneša jubileju, bet ar lielu kūku - Krišjāņa vārda dienu.
Mēnesi maza/liela Karlīna ir brīnišķīga. Daudz smaida (sevišķi rītos un sevišķi man - mammas meitiņa), atpazīst balsis un griežas runātāja virzienā, mēģina atdarināt dažas kustības (piemēram, mēles rādīšanu), mīl gulēt svaigā gaisā un dievina būt rokās. Jā, viņai patīk uzmanība, patīk, ka nēsā un šūpo rokās, ka runā ar viņu un taisa smieklīgas sejiņas.
Sākumā negulēja savā šūpulī, bet nu jau smuki naktis izguļ tur. Ēd parasti kādas 2 reizes naktī (ap trijiem un ap pieciem, +/- stunda). Ir reizes, kad pamostas, un tad ar lielām acīm skatās apkārt un ne tik aši aizmieg, bet kopumā paēd, ielieku šūpulī, mazliet pašūpoju un ejam abas atpakaļ gulēt.
Diezgan jūtīga meitene. Ja kādas lielākas darīšanas ārpus mājas, kur daudz svešu cilvēku (sveši - tie, kas nav no mūsu mājām), diezgan liela garntija, ka vakarā būs trādi-rīdi, asaras un grūti nomierināma dāmīte. Tā bija arī pēc vakardienas jubilejas, kaut ciemiņi bij tikai daži. Ja esam mēs paši, daudz mīļojamies, izejam ārā slingā, viņa jūtas droši un mierīgi, viss ir lieliski. Tā nu esam noīsinājuši savas aktivitātes cilvēkos līdz minimumam. Tas, atšķirībā no pirmajām nedēļām, kad daudz blandījāmies apkārt. Bet ir labi tā mierīgi.
Vēl arvien visi ģimenē sajūsmā par jaunpienācēju. Pat zvēri drosmi saēdušies un nāk klāt bēbim. Dille pat šodien uzcītīgi glaudās gar Karlīnas roku, lai viņa kaķi paglauda. :)
Īsāk sakot - ir labi.
|
Maijs 3., 2014
15:19 - Karlīnai 2,5 nedēļas
Mazā tāds īsts saulstariņš, ne velti Krišjānis gribēja viņai likt vārdu - Saulīte. No rītiem mostas TIK priecīga sākt jaunu dienu! Ierauga mani, smaids līdz ausīm. Paēd, un vispār laime pilnīga. Jā, rīti ir viņas priecīgākā dienas daļa. Tikai žēl, ka tie rīti mums sākas arvien agrāk un agrāk... Pirmās 2 nedēļas gulēja līdz desmitiem stabili, tagad ceļas ap septiņiem kādu stundu-pusotru papriecāties par mammu.
Mazā dāma TIK ļoti organiski ienākusi mūsu ģimenē. Īsti nekas nav apstājies "bēbīšu režīmā". Vīramātei bija taisnība - katrs nākamais bērniņš ģimenē ienāk arvien vieglāk. Esam bijuši koncertā, brāļa dejošanas skatē, ēduši ārpus mājas, pabijuši kāzās, veikalos, dažas dienais laukos nodzīvojui, pāri visai LV pārrulējušies... Dzīve rit savu ierasto gaitu, tikai mūsu kļuvis vairāk. :)
Puncis Karlīnu nemoka, ēdu visu, ko kārojas. Vienīgi uz apelsīnu sulu, šķiet, noreaģēja, tāpēc citrusaugļus neēdu. Bet, tā kā nav sezona, absolūti nepietrūkst kas tāds. Svari gan noteikti priecātos par nelieliem saldumu ierobežojumiem, bet pagaidām prasās vēl visu ko saldu - kūciņas, šokolādes, saldējumus, zefīrus... Gribas atkal būt slaidai, bet garšas kārpiņas diktē savus noteikumus un raksturs man pārāk vājš.
Gaidām siltā laika atgriešanos, lai atkal varam dzīvoties pa āru vien. Karlīna gulēja pa 3 lāgi ārā, mēs ar Krišjāni ar turpat kaut kur saimniekojām, grillējām gaļas vakariņās... Pēdējās dienas pa iekšu tomēr pārsvarā. Šodien tik vienu brīdi mazā ārā pačučēja, Krišjānis ar kādu pusstundu tik pa lauku.
Mēģinu iztēloties, kāda viņa izskatīsies, kad paaugsies, jo pagaidām ļoti līdzīga Krišjānim bēbībā. Un kādi viņai būs mati? Lokaini? Vai arī paveiksies un mantos tēva biezos, viegli veidojamos matus? Interesanti.
|
Aprīlis 24., 2014
17:42
Šodien mums ar mazo lēdiju lieliska un aktīva diena. Paspējām gan izgulēties, gan brāli dejošanas skatē atbalstīt (liels un lepns), gan uz Jelgavu pie dakteres aizbraukt manu slimības lapu noslēgt un, mājās pārbraucot, arī kafiju pagalma piesaulītē izdzert... Darba dienās ārā daudz feināk, jo kaimiņi visi prom, apkārt klusums, putnu dziedāšana, kamenes dūc visās malās. Pilnīgs pavasaris. :)
Vispār forša tā dzīve ar bēbīti. Bija jau piemirsies, kā tas ir. :)
|
Aprīlis 23., 2014
21:10
Paskatījos bildes, kur Krišjānis pavisam, pavisam mazs. Abi ar Karlīnu pilnīgi vienādi, varētu pat sajaukt. :)
|
Aprīlis 19., 2014
17:57
Šodien laiks pasakains un iedvesmojošs. Tik iedvesmojošs, ka gandrīz 7 km lēnā garā nostaigājām visi četri, pļāpājot un ēdot saldējumus. Karlīna ratos čučēja kā cacumiņš, Krišjānis apkārt kā uzvilkta atspole - stumt ratus, mest akmeņus no tiltiem upē, skriet pa stadionu, runāt, runāt, runāt... Tā silti un labi.
Pēc tam gan knapi mājās pēdējos metrus vilkos. Pabaroju lēdiju un saldi nosnaudos kopā ar dēlu pusdienlaiku. Bet, nu, labi, šitāds spēku izsīkums nav nekāds brīnums, ņemot vērā, ka ir tikai 5.diena pēc dzemdībām.
Bet no rīta gulēju saules pielietā istabā, vīrs bija aizgājis skriet, un blakus man šņāca abi bērni. Vēroju viņus miegā un domāju - jā, tāda ir tā pilnības sajūta.
|
Aprīlis 17., 2014
10:16 - Mājās
Vakar taisīju lielas acis, daudz smaidīju un izdīcu, ka mūs laiž mājās (Kaut pirmā reakcija bija: "Jūs ko, māmiņ?! Vēl nav pat 2 dienas kopš dzemdībām!"). Bet mums bija superīga vecmāte, bērnu māsa ar mūsu pusē, ka varam braukt, tad, nu, arī bērnu dakteri pārliecināja. Tik apsolījām, ka aizbrauksim šodien līdz ģimenes dakterei kontrolsvērienu uztaisīt. Tā nu tēvs brauca pēc lielā brāļa uz BD, tad pēc mums, un ģimenes vīrieši veda mūs mājās. Pa ceļam vēl mazo Karlīnu piereģistrējām un piedeklarējām, lai Lieldienas var svinēt kā oficiāls pilsonis. :)
Mājās TIK labi! Nu varam ieviest savu idillisko ģimenes ritmu un baudīt dzīvi.
Krišjāņa mīlestība pret māsu tik malām pāri plūstoša, ka liels miers gan mums pagaidām visiem kopā nesanāk. Man savas antenas jātur gaisā nemitīgi, jo visu laiku grib mīļot, bučot, palīdzēt ģērbt, šūpot, auklēt... Kā māsa iepīkstās, tā viņš klāt un gana skaļi dzied visādas improvizētas dziesmiņas uz Aijā-Žūžū bāzes ("Aijā-žūžū, mīļajai māsiņai, aijā-žūžū-žūžū-žūžū...")
Arī no mājas miera un atpūtas nekas daudz nesanāca, jo, kamēr mazliet piekrāmēju visu, izvilku no koferiem svarīgāko, saklāju galdu, uzņēmu ciemos vecākus un Ōmīti rauguļos... Tad vēl izrādījās, ka Krišjānim šodien Lieldienu svinēšana BD, tā nu krāsojām olas pirms gulētiešanas, vecāki palīdzēja olām grozu noformēt (bija kompozīcija jātaisa). Vēl vakariņas, Krišjāņa milzu enerģija... Vienvārdsakot - rosīgs vakars. Bet, kad likāmies uz auss, tad šņācām pēc piecām minūtēm.
Savā gultā cita lieta susurēt. Un izskatās, ka bērni par mūsu gultu ir līdzīgās domās - no rīta pamodāmies tajā visi četri. :)
Šorīt palaidām savus vīriešus pa darbiem un abas ar Karlīnu nosusurējām gandrīz līdz pusdesmitiem. Kas par laimi! Slimnīcā dakteri jau ap septiņiem sāk vazāties un nekāda rīta miera nav.
Vienvārdsakot, viss ir lieliski. Šodien atvelkam abas elpu, kamēr brālis ar tēti līdz vēlam vakaram pa savām darīšanām, bet no rītdienas sākas svētku brīvdienas, vīram pēc tam vēl kādas dienas atvaļinājums, tā ka sāksim dzīves svinēšanu. :)
|
Aprīlis 15., 2014
18:24 - Mēs esam četri
Viņas esība dara mani bezgalīgi laimīgu.
Viņa ir absolūts brīnums.
Viņa skatās pasaulē ar savām tumšajām acīm.
Viņa miegā smaida.
Viņa pie mums atnāca vakar, bet jau šodien es sevi bez viņas vairs neredzu.
Viņa ir brīnišķīga.
Viņas lielais brālis stāsta, ka viņa ir pati skaistākā un mīļākā visā pasaulē.
Viņa. Karlīna.
|
Aprīlis 9., 2014
00:20
Kopā ar pavasara lietiem, kas nakts tumsā aizskalo putekļus no pirmajām lapām, pie mums atnāca meitiņai vārds.
Priekpilns un mierpilns šis vakars.
|
Aprīlis 7., 2014
22:06
Krišjānis vakarā pieglaužas vēderam un čukst: "Māsa, tagad gan Tu varētu nākt pie mums, lai mammai nav tik liels vēders... Ka nepārsprāgst."
|
19:49
Mana pārvietosanās kājām nupat jau laikam izskatās tik traki, ka kaimiņi stājas un velk ar varu mašīnā, lai nogādātu līdz punktam B.
|
Aprīlis 3., 2014
16:47 - Gaidām
Pēdējās dienas jūtos pārsteidzoši labi. Slinki, bet labi. Šonakt kārtīgi izgulējos līdz pat septiņiem, pārmaiņas pēc (un pēc tam jutos kā pārgulējusi jēgu). :)
Pa dienu iegāju super ilgā un karstā dušā, saķēpājos ar savām Kivvi ķermeņa marmelādēm, satinusies lielajā pludmales dvielī, vārtījos pa dīvānu un dzēru lielu, baltu, saldu kafiju. Vēlāk pagalmā ugunskuru sakurināju, skatījos ugunī un mazliet pameditēju. Apkārt ar lielu troksni sprāga vaļā pumpuri un strazdi gāja uz riņķi kā dulli. Vārnas to vien dara kā stiepj visādus labumus uz savām ligzdām.
Jā, un vēl es katru dienu daudz staigāju. Ejam abi ar Krišjāni pēcpusdienās un pētām, cik daudz zaļuma jau laukā, cik daudz kukaiņu un kādi putni uz mums skatās. Pēc tam abi buļam lielajā gultā un atpūtinām muguras, pļāpājot un mīļojoties.
Tā es gaidu. Mierīgi un lēnīgi.
"Mammu, es TIK ļoti mīlu mūs ģimeni! Tevi, māsiņu, tēti, visus trīs kaķus un Loti! Un Tevi es mīlu vairāk kā Tu domā!"
|
Marts 31., 2014
15:26
Miegs nāk, pagulēt nevar.
Naktī uz pāris stundām tiku pie bezmiega. Lai cik ērti iekārtojos, aizmigt nekādi nespēju. No rīta, atgriezusies no bērnudārza, ielīdu gultā, bet tā arī stundu vienkārši nogulēju ar aizvērtām acīm, nespēdama aizmigt. Mēģināju gulēt arī pusdienlaiku. Bez panākumiem.
Iešu ar kājām pēc jaunieša, varbūt lēna un gara pastaiga man nāks par labu... Ja es spēšu tādu gabalu vispār noiet.
Un ēst arī neko negribas. Iemānīju sevī tikai kūku un pāris kivi. Ledusskapis pēc ballītes pilns ar visādiem labumiem, bet man neko negribas.
Garastāvoklis līdz ar to arī muļķīgs.
Bet tā viss lieliski. Jūtos labi.
Rīt aizbraukšu vēl līdz Rīgai nopirkt dažas trūkstošās lietas un atrādīšos dakterei. Tālāk visus plānus atceļu. Arī baletu, ko biju ieplānojusi kā pēdējo kultūras pasākumu pirms bēbīšcēliena un pabūšanu kopā ar ģimeni (uzdāvinājām mammai dz.d. biļetes). Nekas. Lai iet bez manis. Es vairs nespēju nosēdēt tik ilgi.
|
|
|