|
|
|
Augusts 27., 2019
15:32
Īsi pirms savas trešās klases, kopā ar pāris klasesbiedriem palīdzot skolotājai sanest grāmatas no bibliotēkas, mans jauneklis savu klases audzinātāju aplaimoja ar atziņām, ka atnācis tikai draugiem palīdzēt. Pats mācīties vairs netaisoties, jo tas viņa karjerā nebūs nepieciešams. Sekošot Porziņģa pēdās un būšot profesionāls basketbolists.
Nē, basketbolā viņš netrenējas un pagaidām arī īsti netaisās, jo neesot vēl tik garš izaudzis.
|
Septembris 6., 2017
13:54
6.septembris. Trešdiena. Mans mazais, jaukais pirmklasnieks skolā bez manis bijis tieši 3 dienas.
Pirmais zvans par savārītajām ziepēm skolā.
Kā mani mierināja mamma: "Ja Tevi tas satrauc, padomā par to, kā Tu pati skolā mazajās klasēs tirgoji peles. Un Tev kļūs labāk."
|
Septembris 4., 2017
19:19
Jauneklim pirmie iespaidi par skolu ir ļoti labi. Ceru, ka tā arī paliks. Disciplīna un spēja nosēdēt mierā, protams, ir izaicinājums viņam, bet arī tas ir jātrenē. Mazliet tik samulsa par super lielo troksni starpbrīža laikā, bet tas tiešām ir pārsteidzošs. Rīt pirmās stundas.
Smieklīgi, protams, ir tas, ka viņš nekādi nesaprot, kāda vella pēc viņam jāiet uz latviešu valodas stundām, ņemot vērā, ka viņš tik labi runājot latviski! Mans paziņojums, ka latviešu valodas stundas viņam tagad būs 12 gadus, KJ šķiet kaut kas traģikomisks.
Dāma tikmēr devusies uz lielo grupiņu dārziņā un ir absolūtā sajūsmā par visu. Tā ka tiešām par visu. Pat ēdiens viņai šķiet gardāks kā mazajā grupā. Mazā, smieklīgā meitene. :) Toties, skatoties uz viņas draudzenēm, redzu, kā visi izauguši pa vasaru. Labi laistīti. Pašai jau tā nejūtas.
|
Augusts 29., 2017
11:49
Skola vēl nav sākusies, bet mans topošais pirmklasnieks jau katru rītu ar vellapēdu minas uz skolu. Mēģinājumi 1.septembra pasākumam. Jārunā Raiņa dzeja.
Savādi lūkoties, kā mans mazais, drosmīgais puika, kuram dārziņā bija "ka tik padod mikrofonu", pēkšņi sācis kautrēties, minstināties un nervozēt. Var redzēt, ka arvien vairāk uztraucas tomēr par to skolu, kuru ar nepacietību gaidīja apmēram 2 gadus. Aug un mainās cilvēks.
Skolotāja secināja, ka viņš vizuāli neesot man līdzīgs, bet viņam esot mana acu izteiksme, kas padarot līdzīgu man. Nezinu, vai tā ir, bet tā mazliet priecīgi tapa, ka beidzot kāds norāda uz kādu līdzību starp mums.
|
Februāris 19., 2017
19:12
Māsas ultimāti.
- Krišjāni, nāksi ar mani paspēlēties? Es skaitu līdz trīs! Trīs, seši, deviņi!
|
Februāris 6., 2017
15:50
- Mammu, es drīsktēšu precēties, kad man būs 11 gadi?
- Kāpēc? Tev būs tikai 11 gadi!
- Es gribu. Mēs ar Melāniju precēsimies.
- Bet tad Tev jāizdomā, kā Tu to savu sievu uzturēsi. Un būs jāiet prom no mūsu mājas dzīvot, jo ar precētu pāri es negribu kopā dzīvot.
- Bet man būs TIKAI 11 gadi!
- Tad nevar precēties.
|
Decembris 14., 2016
08:51
Vakar, kad abas ar Matildi aizdevāmies uz dārziņu pēc māsas, sākām pļāpāt ar meitas audzinātāju, kura priecājās par abām meitenēm un izteica frāzi, ka Karlīna jau vēl mazo māsiņu uztver kā tādu lellīti. Karlīna tam sirsnīgi iebilda: "Nē! Matilde ir tā kā tāds mazs cilvēciņš!"
Atgādināja dēla secinājumu apmēram tajā pašā vecumā - bērni nav nekādi bērni, tie ir mazi cilvēki.
|
Decembris 1., 2016
15:37 - Vakara sarunas
- Un kā Tev, Krišjāni, šodien gāja? Kas lielisks notika dārziņā?
- Zini, kas bija vissuperīgākais notikums?! Mēs uzvedīsim lugu! Un es esmu vienīgais, kurš zina, kāda viņam būs loma, jo citiem to pateiks tikai rīt. Es būšu Kraukšķītis! Jo es runāju visvairāk visā bērnudārzā!
|
Novembris 22., 2016
16:40 - No zobena saule lēca
Pirmais No zobena uzvedums bija tad, kad Krišjānis bija dažus mēnešus vecs. Vīrs toreiz mani palaida brīvsolī ar draudzeni, un mēs abas skatījāmies izrādi, sirsnīgi apraudoties visam pa vidu. Neticami, cik talantīgi ir mūsu tautieši, kuri ko tādu veido.
Pēc 3 gadiem Krišjānis bija tikko sācis dejot tautiskās dejas un mēs jau visi trīs kopā braucām skatīties atkārtoto uzvedumu, lai parādītu jauneklim, kā dejo viņa mazliet pieredzējušākie deju kolektīva biedri. Krišjānis sēdēja man klēpī, es viņam skaidroju līdzi sižetu un atkal slaucīju asaras.
Bet tagad, kad atkal pagājuši 3 gadi, mēs uz No zobena devāmies kuplā ģimenes lokā, lai redzētu, kā tad Krišjānis pats savos 6 gados jau lec bērnu dejas No zobena laukumā. Es sēdēju, skatījos izrādi un domāju par to, cik neticami mainījusies mūsu dzīve kopš iepriekšējā uzveduma pirms 3 gadiem. Nu mums ir arī 2 meitas, kurām šo visu rādīt. Un, ja No zobena uzvedīs vēlreiz pēc 3 gadiem, tad arī Karlīna dejos bērnu dejas, bet Krišjānis jau leks tīņu partiju...
Gatavošanās No zobena uzvedumam mazajiem prasīja ne tikai ikdienas ierastos mēģinājumus, bet speciālus mēģinājumus vasaras brīvlaikā, nometni Limbažos un nu 4 dienas viņi praktiski dzīvoja Ķīpsalā. Un tādiem maziem cilvēkiem tas ir ļoti liels darbs un slodze - agri celties un braukt, visu dienu būt uz strīpas ar mēģinājumiem, koncertiem, nepazušanu, organizētām ēšanām, iešanām uz wc, lai nevienu nepazaudētu pa ceļam... Mājās pēc pusnakts, no rīta atkal atpakaļ. Bērniem tas bija milzu piedzīvojums tā dēļ vien, ka visi brauca kopā ar autobusu uz Rīgu un visas dienas tika galā bez saviem personīgajiem vecākiem, kas par visu parūpētos. Neticami, bet Krišjānis ne tikai pats nepazuda, bet arī neko nepazaudēja! Viņu pat uzslavēja par uzvedību, kas bieži negadās. Ceturtajā dienā, kad izbraukšana bija tikai 12:00, jauneklis nogulēja pirmo reizi mūžā līdz vienpadsmitiem un palūdza nākamajā dienā neiet uz bērnudārzu, lai vienkārši varētu gulēt. To arī ļāvām, protams.
Kopsavilkums pēc uzveduma - jauneklis ir sajutis īstu dejošanas garšu un, neskatoties uz to, cik nogurdinoši tas viss bija, ir ļoti gandarīts, lepns un grib dejot vēl un vēl. Tā ir bijusi laba patstāvības skola un pārbaudījums, kuru viņš izturējis godam. Tagad jau gaida 2018.gada Dziesmu un Deju svētkus.
Būsim godīgi, es esmu lepna.
|
Novembris 15., 2016
14:21
Vakar Krišjānis bija apņēmies izraut kārtējo kustīgo zobu. Pats vēl ārā nebija gatavs krist, bet vilinājums turēt rokās Zobu fejas atnesto bija milzīgs, tāpēc palūdza man apsiet ap zobu diegu - raušot ārā. Es apsēju koši zilu diegu un atstāju jaunieti savā nodabā, lai nu mēģina. Pieredze jau viņam bija - vienu zobu pats tā izrāva, bet vēl vienu, kurš tik labi nepadevās, māsa ņēma un izrāva bez liekām ceremonijām.
Tā nu viņš tur sēdēja un tirinājās ar koši zilu diegu, kas karājās ārā no mutes. Raut gribas, bet bail. Un saprotams - zobs vēl nebija kritējs, tur spēks jāpieliek, lai izrautu.
- Kas es par vīrieti, ka man bail?!
- Arī vīriešiem reizēm ir bail.
- Nu, ne jau izraut zobu!
Rāva pats, rāva māsa, bet zobs vēl arvien ir mutē.
|
Septembris 27., 2016
08:56
Vakar Krišjānim sanācis futbola incidents ar blakus grupas jaunekli, kā rezultātā mājās pārradies čalis ar pušumiem zem acs. Visa runāšanās par un ap notikušo (K, paldies Dievam, nav vainīgs pārmaiņas pēc) iedvesmoja arī Karlīnu atzīties:
- Es arī iesitu puikam.
- Kāpēc?!
- Nezinu. Viņš mani pagrūda, es iesitu.
- Vai Tev patīk, ja Tev sit??? Nepatīk!
- Man taču neviens nesit!!!
|
Augusts 22., 2016
15:24
Krišjānis: "Mammu, zini? Mazā māsiņa smaržo pēc cukura."
|
Augusts 16., 2016
22:22 - Olimpiskās spēles - par mieru pasaulē
Skatoties Sporta Studiju, kur intervija ar mūsu olimpieti - šāvēju, atcerējos Krišjāņa iebildumus, ka šaušanu jau viņš neskatīšoties. Negribot redzēt, kā šauj nost cilvēkus. Rādīju viņam videosižetu, kur var redzēt, kā tad notiek šaušanas sacensības, kā lido šķīvji, un ka dzīvos mērķus tur neizmanto.
|
Jūlijs 28., 2016
12:00
Iet The Police dziesmas klips, Krišjānis filozofē: "Oi, es tik vecas dziesmas nezinu. Un paskaties, cik viņiem vecas drēbes... Tā laikam vispār ir viena no pirmajām dziesmām."
|
Jūlijs 1., 2016
09:39
Katru reizi, kad Krišjānis paliek pie sava viedokļa, neietekmējoties no apkārtējiem, kuriem teorētiski vajadzētu būt viedokļa līderiem, es no sirds pie sevis sapriecājos. Ļoti gribas, lai viņam sava galva uz pleciem.
Piemēram, vakar, kad pie vīra uz futbolu ieradās draugi. Visi iekārtojās dīvānā, apbruņojušies ar alu un graužamlietām - Krišjānis visam pa vidu. Vīri visi par Poliju, bet čalis paziņo, ka fanos par Portugāli. Pēc vairākkārtējiem mēģinājumie viņu pārliecināt, ka tikai ne par Portugāli, Krišjānis nepadevās. Uzvilka vēl Portugāles izlases kreklu, ko krusttēvs viņam reiz atveda no ceļojuma, un godam līdz spēles beigām viens pats fanoja par savējiem. Ar saukļiem, uzmundrinājuma vārdiem un aktīvu līdzi jušanu. Gulēt gāja gandarījuma pilns.
Tieši tāpat priecājos, kad Krišjānis bērnu kompānijā ir vienīgais, kurš nepadodas draugu meitas tieksmei visus komandēt (viņa 2 gadus vecāka). Viņš galīgi saskums, varbūt pat kaut kur klusi paraudās, bet nepakļausies kolektīva dresūrai.
Vai reizē, kad citu draugu puika, kas par mūsējo vecāks, sāka mocīt kaķi un sauca Krišjāni palīgā. Skatījos, ko darīs. Sataisīja lielas acis par tādām idejām un pateica stingru: "Nē!"
Viņa spēja turēties pie sava viedokļa un pārliecības ir lieta, kas reizēm spēj nebeidzami kaitināt, kad viņš jāpārliecina mūsu savstarpējās diskusijās, bet tajā pašā laikā es ārkārtīgi priecājos, ka viņš nepadodas dažādiem iedomātiem viedokļu līderiem.
|
Jūnijs 30., 2016
16:36 - Tie bērnu prāti ir neizdibināmi
Manu mammu Krišjānis sauc par Vecmariju, bet Karlīna par Naptu. Un, nedod Dies' sajaukt, ar kuru bērnu runā, Krišjānim, piemēram, pasakot, ka brauksim pie Naptas. Vienmēr izlabos, ka pie Vecmarijas.
Un viņa ne tuvu nav vārdā Marija. Arī idejas par to, kur lēdija izrāvusi vārdu Napta, man nav.
Vectētis gan ir abiem vienā vārdā saucams. Tur mums vismaz skaidrība.
|
Jūnijs 1., 2016
09:11
Bērnudārza vecais korpuss slēgts uz renovāciju, turienes grupiņas sadalītas pa jauno korpusu. Lēdija pie mazliet lielākiem bērniem pielikta, arī Krišjāņa grupiņā jauni bērni.
- Krišjāni, jums daudz jaunu bērnu klāt?
- Nē, nav daudz. Daži.
- Ceru, ka jūs viņus draudzīgi uzņemat - spēlējaties un draudzējaties ar viņiem.
- Jā... Mums tagad ir meitene Anastasija... Un es viņā esmu iemīlējies. Viņa ir TIK skaista!
|
Maijs 9., 2016
10:22
Krišjāņa vienas svētdienas bilance Māmiņdienas noskaņās:
- Dienas pirmajā pusē, sveicot manu mammu Māmiņdienā, skrienot aizķērās aiz akmens un nostiepās garšļaukus. Nobrāzts viss labais sāns.
- Pusdienlaikā izrāva sev zobu ar diegu, noķēpāja dīvānu ar asinīm.
- Pēcpusdienā, braucot ar riteni, kaut kā nesadalīja ceļu ar apmali un nogāzās uz asfalta. Līdz asinīm nobrāzts gan elkonis, gan celis, gan kāja zemāk pie potītes.
- Vakarā, lēkājot batutā, sastiepa (cerams, ka tikai sastiepa) potīti - šodien vispār atsakās likt pie zemes, raud, ka sāp. Šobrīd abi ar tēvu aizdevušies uz slimnīcu taisīt rentgenu.
|
Aprīlis 20., 2016
14:33 - Saruna Tērvetē
Edijs: Te jau laikam nav nemaz kur biļetes nopirkt.
Krišjānis: Nē! Re kur ir tā pērkamā sieviete!!!
(Un Krišjānis nav kluss un nemanāms...)
|
Aprīlis 12., 2016
10:24 - Krišjānis gaida
"Mammu, man šķiet, ka man mazā māsiņa ļoti patiks. Viņa noteikti būs tikpat forša kā Karlīna."
|
|
|