|
|
|
Novembris 22., 2016
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) amanita | 16:40 - No zobena saule lēca
Pirmais No zobena uzvedums bija tad, kad Krišjānis bija dažus mēnešus vecs. Vīrs toreiz mani palaida brīvsolī ar draudzeni, un mēs abas skatījāmies izrādi, sirsnīgi apraudoties visam pa vidu. Neticami, cik talantīgi ir mūsu tautieši, kuri ko tādu veido.
Pēc 3 gadiem Krišjānis bija tikko sācis dejot tautiskās dejas un mēs jau visi trīs kopā braucām skatīties atkārtoto uzvedumu, lai parādītu jauneklim, kā dejo viņa mazliet pieredzējušākie deju kolektīva biedri. Krišjānis sēdēja man klēpī, es viņam skaidroju līdzi sižetu un atkal slaucīju asaras.
Bet tagad, kad atkal pagājuši 3 gadi, mēs uz No zobena devāmies kuplā ģimenes lokā, lai redzētu, kā tad Krišjānis pats savos 6 gados jau lec bērnu dejas No zobena laukumā. Es sēdēju, skatījos izrādi un domāju par to, cik neticami mainījusies mūsu dzīve kopš iepriekšējā uzveduma pirms 3 gadiem. Nu mums ir arī 2 meitas, kurām šo visu rādīt. Un, ja No zobena uzvedīs vēlreiz pēc 3 gadiem, tad arī Karlīna dejos bērnu dejas, bet Krišjānis jau leks tīņu partiju...
Gatavošanās No zobena uzvedumam mazajiem prasīja ne tikai ikdienas ierastos mēģinājumus, bet speciālus mēģinājumus vasaras brīvlaikā, nometni Limbažos un nu 4 dienas viņi praktiski dzīvoja Ķīpsalā. Un tādiem maziem cilvēkiem tas ir ļoti liels darbs un slodze - agri celties un braukt, visu dienu būt uz strīpas ar mēģinājumiem, koncertiem, nepazušanu, organizētām ēšanām, iešanām uz wc, lai nevienu nepazaudētu pa ceļam... Mājās pēc pusnakts, no rīta atkal atpakaļ. Bērniem tas bija milzu piedzīvojums tā dēļ vien, ka visi brauca kopā ar autobusu uz Rīgu un visas dienas tika galā bez saviem personīgajiem vecākiem, kas par visu parūpētos. Neticami, bet Krišjānis ne tikai pats nepazuda, bet arī neko nepazaudēja! Viņu pat uzslavēja par uzvedību, kas bieži negadās. Ceturtajā dienā, kad izbraukšana bija tikai 12:00, jauneklis nogulēja pirmo reizi mūžā līdz vienpadsmitiem un palūdza nākamajā dienā neiet uz bērnudārzu, lai vienkārši varētu gulēt. To arī ļāvām, protams.
Kopsavilkums pēc uzveduma - jauneklis ir sajutis īstu dejošanas garšu un, neskatoties uz to, cik nogurdinoši tas viss bija, ir ļoti gandarīts, lepns un grib dejot vēl un vēl. Tā ir bijusi laba patstāvības skola un pārbaudījums, kuru viņš izturējis godam. Tagad jau gaida 2018.gada Dziesmu un Deju svētkus.
Būsim godīgi, es esmu lepna.
|
Reply
|
|