|
Novembris 22., 2016
16:40 - No zobena saule lēca Pirmais No zobena uzvedums bija tad, kad Krišjānis bija dažus mēnešus vecs. Vīrs toreiz mani palaida brīvsolī ar draudzeni, un mēs abas skatījāmies izrādi, sirsnīgi apraudoties visam pa vidu. Neticami, cik talantīgi ir mūsu tautieši, kuri ko tādu veido. Pēc 3 gadiem Krišjānis bija tikko sācis dejot tautiskās dejas un mēs jau visi trīs kopā braucām skatīties atkārtoto uzvedumu, lai parādītu jauneklim, kā dejo viņa mazliet pieredzējušākie deju kolektīva biedri. Krišjānis sēdēja man klēpī, es viņam skaidroju līdzi sižetu un atkal slaucīju asaras. Bet tagad, kad atkal pagājuši 3 gadi, mēs uz No zobena devāmies kuplā ģimenes lokā, lai redzētu, kā tad Krišjānis pats savos 6 gados jau lec bērnu dejas No zobena laukumā. Es sēdēju, skatījos izrādi un domāju par to, cik neticami mainījusies mūsu dzīve kopš iepriekšējā uzveduma pirms 3 gadiem. Nu mums ir arī 2 meitas, kurām šo visu rādīt. Un, ja No zobena uzvedīs vēlreiz pēc 3 gadiem, tad arī Karlīna dejos bērnu dejas, bet Krišjānis jau leks tīņu partiju...
Gatavošanās No zobena uzvedumam mazajiem prasīja ne tikai ikdienas ierastos mēģinājumus, bet speciālus mēģinājumus vasaras brīvlaikā, nometni Limbažos un nu 4 dienas viņi praktiski dzīvoja Ķīpsalā. Un tādiem maziem cilvēkiem tas ir ļoti liels darbs un slodze - agri celties un braukt, visu dienu būt uz strīpas ar mēģinājumiem, koncertiem, nepazušanu, organizētām ēšanām, iešanām uz wc, lai nevienu nepazaudētu pa ceļam... Mājās pēc pusnakts, no rīta atkal atpakaļ. Bērniem tas bija milzu piedzīvojums tā dēļ vien, ka visi brauca kopā ar autobusu uz Rīgu un visas dienas tika galā bez saviem personīgajiem vecākiem, kas par visu parūpētos. Neticami, bet Krišjānis ne tikai pats nepazuda, bet arī neko nepazaudēja! Viņu pat uzslavēja par uzvedību, kas bieži negadās. Ceturtajā dienā, kad izbraukšana bija tikai 12:00, jauneklis nogulēja pirmo reizi mūžā līdz vienpadsmitiem un palūdza nākamajā dienā neiet uz bērnudārzu, lai vienkārši varētu gulēt. To arī ļāvām, protams.
Kopsavilkums pēc uzveduma - jauneklis ir sajutis īstu dejošanas garšu un, neskatoties uz to, cik nogurdinoši tas viss bija, ir ļoti gandarīts, lepns un grib dejot vēl un vēl. Tā ir bijusi laba patstāvības skola un pārbaudījums, kuru viņš izturējis godam. Tagad jau gaida 2018.gada Dziesmu un Deju svētkus.
Būsim godīgi, es esmu lepna.
|
Comments:
super! ir iemesls! ir vērts to visu trenniņu!
| From: | tvarj |
Date: | 22. Novembris 2016 - 19:07 |
---|
| | | (Link) |
|
es arī par jums esmu lepna :)
| From: | tvarj |
Date: | 22. Novembris 2016 - 19:08 |
---|
| | | (Link) |
|
tā noteikti ir pavisam cita sajūta - vest savu bērnu uz dejošanu un redzēt rezultātu. mēs no vīzdegunīgā Dz. nekādu fīdbeku nesaņemam, nemaz nezini, varbūt velti tērē savu un bērna laiku.
Kādā ziņā "fīdbeku"? Nekādi koncerti, nekā tāda nav?
| From: | tvarj |
Date: | 22. Novembris 2016 - 19:27 |
---|
| | | (Link) |
|
nē. Lūcija vēl netiek iekļauta koncertu grafikā. viņi tur tiešām gatavo Dejotājus, nevis vienkārši mazi bērniņi smuki padejo.
Nabaga bērni... Kam tad viņi dejo? Kas viņiem ir tas mērķis? Ne jau "būt labam dejotājam". Bērniem tak svarīgi dancot koncertos, pucēties tautastērpos, parādīt vecākiem, ko iemācījušies, saņemt uzslavas un applausus... Mēģinājumu process tajā visā ir garlaicīgākā daļa. Kaut tas arī viņiem patīk - draugi, jampadracis utt.
| From: | shelly |
Date: | 22. Novembris 2016 - 19:55 |
---|
| | | (Link) |
|
Nu, Dzintariņš, man liekas, ir prestiža pasākums, diez vai tur būs kādi utji putji.
| From: | shelly |
Date: | 22. Novembris 2016 - 19:57 |
---|
| | | (Link) |
|
Uz turieni, man liekas, ir jēga iet tiem, kas grib dejot profesionāli. Mazo cālīšu deju labāk dejot kādā nouname kolektīvā, kur nesapņo par bērniem - Horeogrāfijas vidusskolas topošajiem absolventiem.
Un nedomāju, ka bērns 3-5 gadu vecumā var sev definēt, ka viņš, lūk, grib būt profesionāls dejotājs, tāpēc tagad gatavs dažus gadus paciesties un svīst tikai mēģinājuma zālē...
| From: | shelly |
Date: | 22. Novembris 2016 - 22:53 |
---|
| | | (Link) |
|
Nu, bērns jau 3 un 5 gados arī nevar definēt, uz kuru kolektīvu ies. Viss vecāku rokās...
Bet var taču bērniem uzrīkot kaut pāris pseido koncertus vecākiem un vecvecākiem. Nav uzreiz uz Operas skatuves jāliek.
| From: | shelly |
Date: | 22. Novembris 2016 - 22:58 |
---|
| | | (Link) |
|
Nu, es spriežu tikai pēc sevis (gadus piecus dejoju Uguntiņā, kas arī ir Dzintariņa līmenis, un es biju vecāka, mācījos pamatskolā un koncertu grafikos biju iekļauta), bet man, jāatzīst, patika arī mēģinājumi (un to bija ļ. daudz, salīdzinot ar koncertiem).
Manam arī ļoti patīk iet uz mēģinājumiem. Ja nepatiktu, tad dejot neietu, jo bez mēģinājumiem jau nekā nav. Bet viņam ir ļoti svarīgi, lai vecāki pēc kāda laika redz darba rezultātu.
| From: | shelly |
Date: | 22. Novembris 2016 - 19:55 |
---|
| | | (Link) |
|
Ir pamats! Mana kolēģe piedalījās, teica, ka bija traki skaisti un ļ. grūti.
From: | kaukau |
Date: | 22. Novembris 2016 - 20:11 |
---|
| | | (Link) |
|
Lieliski! Es neesmu uzvedumu redzējusi, bet aizvien vairāk gribas! :)
Nu būs kāds brīdis jāgaida...
| From: | smille |
Date: | 23. Novembris 2016 - 08:41 |
---|
| | | (Link) |
|
Es sapratu ka uz simtgadi būs |
|