|
|
|
Marts 30., 2016
20:49
- Mammu, es Tevi mīlu visvairāk visā pasaulē! Zini, kāpēc? Jo Tu man izdēji māsiņu un izdēsi vēl vienu!
- Izdēju?! Tu mani tikko par vistu nosauci?
- Nu, kaut kas tur ar tām olām taču bija... Varbūt esi bišķiņ vista.
|
Marts 29., 2016
10:16 - Seši!
Laiks ap bērnu dzimšanas dienām vienmēr ir par kapeiku īpašāks kā pašas jubileja. Šķiet tāds krietni svarīgāks atskaites punkts dzīvē.
Lielajā piektdienā Krišjānis nosvinēja 6 gadu jubileju. Neticami!
Pēdējā laikā piefiksēju, ka līdzās bezgalīgam priekam un mīlestībai manī nācis klāt lepnums, domājot par dēlu. Ja man šķita, ka lepojos līdz šim ar visiem viņa sasniegumiem, tad reāli saprotu, ka tāda īsta lepnuma sajūta man vēl tikai priekšā - par sasniegumiem un darbiem, ko viņš pats paveicis. Bez mums. Lūk, tā ir īpaša sajūta. Pāris piemēri. Viens, kad pēc stundas kavēšanās beidzot koncertā ir jaunieša iznāciens (un es šo stundu neesmu viņu redzējusi, gara acīm jau skatot čali, kuram krekls no biksēm ārā, viena pastala vaļā, bet visi mati gaisā - mierā skaidrs, ka stundu nav sēdējis) - un viņš tur tā danco - absolūti savācies, stalts, taisnu muguru, augsti paceļot kājas... Jau kā dejotājs, nevis mazulis, kurš izlēkā kaut kādas iedresētas kustības. Ar izpratni. Nu, kā lai nelepojas? :) Un otrs, kad ceturtdien devāmies prom no bērnudārza, priecīgi skrienot pretī 4 brīvdienām. Abi bērni jož uz riņķi, es apkrāvusies ar viņu parpaliņām, bet pakaļ mums dārziņa dežurante, dāma ap septiņdesmit, sauktama, ka šie bērni viņai jānoķer. Viņa abiem maniem jauniešiem bija nokrāsojusi pa olai, piepirkusi Kinderolu un mazu mantiņu! Jo šie bērni esot TIK brīnišķīgi! Krišjānis vienmēr ar viņu aprunājoties un samīļojot, bet Karlīna allaž smaidot un esot tik pieklājīga! Ļoti īpaši bērni. Un ziniet, kāda ir sajūta, kad cilvēks pavisam no malas tā novērtē Tavus palaidnīgos bērnus, redzot viņus laikā, kad mamma nav ne tuvumā, kas liktu uzvesties tā vai šitā? Pasakaina!
Visādi citādi jauneklis ir ļoti apmierināts ar savu vecumu un ik katram satiktajam izstāstījis, ka ir jau sešus gadus vecs. Vēl arvien daudz runā, daudz kustās un ārkārtīgi daudz dara blēņas. Liels un gudrs, par sevi pārliecināts, allaž runā pretī un grib visur ieviest savus spēles noteikumus - gan rotaļās ar vienaudžiem, gan diskusijās ar vecākiem.
Sarūpējis sev ļoti aizņemtu ikdienu, divreiz nedēļā dodoties uz deju mēģinājumiem, divas reizes - uz karatē treniņiem, piedaloties dārziņa visos pasākumos (Cālis, Zvirbulis, dejošanas utt), vēl koncerti un tādas lietas. Spēj tik izsekot līdzi un samenedžēt visu! Vēl viņš ļoti grib florbolā trenēties, bet Dobelē nav tādas opcijas mazajiem. Ir atklājis divriteņa sezonu ar lielu azartu. Kur viņš ņem tik daudz enerģijas - nav ne jausmas. :)
Prot lasīt, bet dara to bez liela entuziasma. Rēķina pārsteidzoši labi un vispār priecājas par visādiem matemātikas uzdevumiem. Pagaidām uz skolu neraujas, bet tā jau it kā gribot. Man šķiet, ka vairāk tāpēc, ka skolā ir lielā sporta zāle un baseins. :)
Ja neskaita radziņus, kas nemitīgi viņam jāapvīlē - foršs, aktīvs un radošs jauneklis aug. :)
|
Marts 7., 2016
09:32
Brīžiem ir ļoti forši, ka ir jau tik liels dēls, kurš pats kārto māju. Pats, pieceļoties pirms septiņiem brīvdienu rītā, klusi kā pele aizdodas skatīties multenes, satinies lielajā pledā. Dēls, kurš smērē sev maizītes bez vecāku līdzdalības vai pats sev sagādā brokastīs lielu bļodu ar jogurtu un pārslām, un uz dārziņu saģērbjas pavisam pats, nejautājot, kur kas stāv un ko vispār vilkt, turklāt saliek līdzi arī maiņas drēbes sporta nodarbībām utt. Diemžēl, tik pat bieži mēs sastopamies ar viņa lielo galvu un pārgudrībām, kas aug augumā līdz ar viņu, un mūžīgo dzinēju, kas no jaunieša dzen ārā palaidnības un sniedz viņam iekšēju spēku turēties līdz pēdējam, iebilstot pasaules (lasīt - vecāku) kārtībai. Mierinu sevi ar domu, ka vismaz cilvēks ar viedokli un nedosies līdzi straumei, "jo tā liek".
|
Decembris 15., 2015
10:14
Krišjāņa (5,5 g.) saruna ar kolēģes mammu:
- Krišjāni, Tu jau esi iemācījies kādus Ziemassvētku pantiņus, ko skaitīt pie eglītes?
- Hmmm... Es zinu diezgan daudzus Raiņa dzejoļus. Tas skaitās?
|
Novembris 19., 2015
10:05
Vakar, skatoties Dzintras Gekas Dieva putniņus, Krišjānis jautāja: "Mammu, ko mēs darīsim, kad sāksies karš? Stāvēsim un dziedāsim? Bēgsim? Vai iesim karot?"
|
Augusts 31., 2015
11:22
No rīta, mazliet pirms deviņiem, pamodos no tā, ka Karlīna savā istabā spēlējas gultiņā un kaut ko vāvuļo savā nodabā, bet Krišjānis klusi lavās no saviem apartamentiem, lai dotos skatīties multenes. Miegs vēl nāca kā liela lavīna, bet galvā dūrās sāpīga atziņa: "Viss. Rīt pirmais septembris. Turpmāk ap šo laiku mēs jau sen būsim mājās no dārziņa, pabrokastojuši un vispār diena jau kārtīgi būs ieskrējusies.
|
Augusts 13., 2015
19:35
- Mammu, kad māsa sāks iet bērnudārzā, Tu tikai atceries pabrīdināt mazās grupiņas audzinātājas, ka Karlīna ļoti daudz ēd. Un ka viņa grib ēst VIENMĒR.
|
Jūlijs 1., 2015
09:39
Karlīna šorīt no skapīša izvilka un izmētāja biksīšu ieliknīšus. Pienāk Krišjānis:
- Kas tas ir?
- Karlīna izmētāja.
- Jā, bet kas tie tādi ir?
- Biksīšu ieliknīši.
- Āāā... Reklāmā redzēju. Tajos ielej glāzi ūdens un tad guļ visu nakti. Var pat visu dienu nogulēt.
|
Jūnijs 9., 2015
11:45
Pīāristu bērns aug.
- Mammu, paskaties, kādas es skaistas lietas izgriezu no žurnāliem. Re, pat zelta auskari! Man vajadzēs skaistas koka kastes, kur to visu salikt, lai varu pārdot. Tad mums daaaaudz naudas!
- Negribu jaukt Tavus biznesa plānus, bet nedomāju, ka kāds pirks izgriezumus no avīzēm, kaut arī skaistās kastēs.
- Gribēs. Mēs pateiksim, ka par tiem stāstīja ziņās.
|
Aprīlis 20., 2015
11:41
Vakar dēls, uzspēlējis florbolu ar lielajiem un pilns adrenalīna un iedvesmas, atbrauca mājās un kala plānus, kā vienā pagalma pusē mēs varētu celt sporta zāli: "Tāpat tur nekā nav, tikai pļava."
|
Aprīlis 13., 2015
22:22
Trauku mašīnas ir, veļas mašīnas ir, arī visādi robotveidīgie putekļusūcēji pasaulē (pie mums gan tādi ietu bojām, taču tas jau cits stāsts) - bet kurš izgudros mašīnu, kas eleganti visu vakaros savāks aiz bērniem?
Bet tam jābūt gudram robotam - viņam jāatšķir, pie kuras ģimenes pieder katra Krišjāņa mašīna, jāzina, kuras mīkstās mantas kārta ir gulēt slimnīcā, kuras - grozā, kuri akmeņi ir dārgakmeņi, kuri - burvju, kura auto trase palikusi nejauši, bet kura ļoti īpaši tiek taupīta rītdienai.
Karlīnas mantas pagaidām tiek dalītas visnotaļ primitīvi - tādas, kuras dodas blakus gultā sapņus sargāt, muzikālās mantas, visas tās, kuras saberamas mantu kastē un atsevišķā kastē - Lego Duplo. To es robotam iemācītu.
|
Marts 25., 2015
22:55 - Piecgadnieks
Šodien tik priecīgi un silti ap sirdi. Saule, pavasaris, nostaļģijas pilna dvēsele. Manam mazulītim jau pieci gadi.
Ja neskaita to, ka viņš šobrīd iet cauri kaut kādam drāmas karalienes periodam, Krišjānis ir superforšs puika. Priecīgs, gudrs, sirdssilts un enerģijas pilns. Kad vēroju, kā viņš rotaļu laukumā bez teikšanas palīdz svešam, daudz mazākam bērnam, vai kad, pārnākot no dzimšanas dienas svinībam dārziņā, stāsta, ka pats ēdis tikai pavisam mazu gabaliņu paša gādātā kliņģera, lai citiem vairāk sanāk, smaidu un ceru, ka kaut ko mēs darām pareizi.
Viņš ir tik ātrs, ka reizēm nespēju ne ar acīm līdzi izsekot, ne domu lidojumu noķert. Diskusijās ar viņu es bieži palieku bez argumentiem. "Mammu, Tu nedrīksti aizliegt Karlīnai līst pa trepēm, jo tu nedrīksti ierobežot bērna brīvo gribu!" No apkārtējiem bieži dzirdu kaut ko par indigo bērniem un hiperaktivitāti, bet tikai smaidu par to. Man šķiet, ka normāls, gudrs jaunietis, ar kuru daudz runā, daudz lasa un ieklausās viņa vidoklī, tāpēc viņš nekautrējas tādu paust.
Viņš dejo tautiskās dejas, dzied (sestdien jādodas BD pārstāvēt novada Cāļa konkursā), bieži skaita dzejoļus un komponē īsas dziesmas, pārsvarā par tēmu - māsa. Vēl gan nesaprotu, vai tik audzinātājas viņu nebīda piekšplānā tikai tāpēc, ka var paļauties, ka viņš nesabīsies no uzmanības, jo Krišjāni it nemaz nemulsina publiskas uzstāšanās.
Viņs dievina galda spēles un apbrīnojami labi tās spēlē. Jau sen aiz muguras laiki, kad vajadzēja tik pietēlot, ka sacenties ar viņu. Viņa mazais augums ir ļoti mānīgs - sakaus tevi viens un divi.
Ļoti gaida vasaru un cer, ka tiks pie 5 mēnešus garām brīvdienām (jo ar 3 mēnešiem esot par maz).
Un mums kopā vēl arvien ir trakoti interesanti.
|
Marts 19., 2015
18:42
Neviens tik ļoti nerūpējas par manas pašapziņas celšanu kā dēls: "Mammu, cik lieliski tu sagriezi pankūkas! Tu esi tik talantīga!"
|
Marts 12., 2015
21:42
Tā kā jaunietim BD grupiņā vairākiem mājās, tai skaitā pašam, ir bebīši, bet vismaz trīs draudzenes gaida, kad piedzims mazās māsas/brāļi, likumsakarīgi, ka viņi savā stapā pārrunā jautājumus par to, kā tad tie bērni īsti rodas un kā tiek no tiem vēderiem ārā.
Vakar no BD pārradās visnotaļ sašutis mans dārgais dēls ar pretenzijām pret saviem vienaudžiem: "Mammu... Viņi man netic, ka bērni nedzimst pa dibenu! Viņi visi domā, ka bērni no vedera tiek ārā pa dibenu!" Es pat nepaspēju neko pateikt, kad viņš turpināja: "Un puiši! Viņi man netic, ka meitenēm ir vairāki caurumi, bet domā, ka meitenes arī čurā tāpat kā kakā - pa dibenu! Es taču zinu, ka tā nav. Tur, kur jābūt oliņām, meitenēm ir paslēpti vēl divi caurumi - čurāšanai un bērniem."
Ir visnotaļ burīgi, ka viņš bez mazakajām šaubām tic rūķiem un Lieldienu zaķiem, bet priecājos, ka ar anaomijas zināšanām jaunietim viss labi. Iespējams, ka citi vecāki nav tik priecīgi par to, ka Krišjānis viņus izglīto jautājumos, kas skar reproduktīvo sistēmu, bet ko darīt?
|
Februāris 18., 2015
09:43
Vakar jaunietim notika kaut kāds klikšķis un viņš sāka lasīt. Burtus jau ļoti sen zina, bet kaut kā viņi kopā nelikās. Labāk rakstīja - dīvaini, bet vārdu sadalīt pa burtiem viņam šķiet vieglāk kā burtus savilkt kopā vienā vārdā. Lai nu kā, tagad ir amats rokā un tālāk jau treniņa jautājums.
|
Janvāris 26., 2015
14:51
- Mammu, un ko Tu darīji, kamēr es biju Rīgā?
- Pabiju pie friziera.
- Ak, nē! Man patika, ka Tev bija gari mati...
- Man vēl arvien ir diezgan gari. Tikai taisni.
- Un kad atkal būs krunkaini?
|
Decembris 30., 2014
12:46 - cibric!
Runājot par trušiem, man allaž acu priekšā stāv gadījums no pērnās vasaras, kad ciemojāmies pie radiem lielā nekurienē prom aiz Neretas. Viņi audzē trušus, kuru samīļošana, protams, bija mana lieliskā dēla svēts pienākums. Uķi-puķi lieliem trušiem, uķi-puķi trusēniem. Kad visi zvēri izmīļoti, sēžamies pie galda, kur, ta-ta-dā, galdā tiek likts žāvēts (vai kūpināts?) trusītis. Mēs ar māsu zibenīgi apmainījāmies bažīgiem skatieniem, domājot par bērna reakciju, zinot, cik supermīlīgi ir šie zvēriņi, kas tikko bužināti. Bet mans dēls nav nekāds veģitārietis. Uz jautājumu: "Kurš grib pagaršot trusīti?" viņš pirmais sauca: "Es, es!" un paķēra pašu lielāko gabalu.
|
Decembris 18., 2014
16:16
Mazajam bērnam trešo dienu temperatūra.
Lielajam bērnam naktī ar smakšanas lēkmi sākās laringīts.
Šodien bija lielā bērna ilgi un ļoti gaidītais karnevāls dārziņā, uz kuru viņš, saprotams, netika. Sirdsēsti ziloņa izmērā, un tas vēl maigi sakot.
Vēl šodien viņam ģenerālmēģinājums tautasdejām, jo sestdien divi koncerti jānodejo...
Dienas izaicinājums: atdalīt abus slimotājus vienu no otra, lai neapmainās baciļiem, izpatikt abu kvēlajām vēlmēm, pa vidu apdzēst ugunsgrēkus darbā un saglabāt veselo saprātu.
Dienas prieks: apdeitoju TV un tagad man skaisti skan Spotify fonā. :)
Un tagad abi jāsapakoun pie ārsta jānogādā.
|
Decembris 5., 2014
18:15 - Palaidnis
Ho-ho-ho! Ar nepacietību gaidu, kā Krišjānim ies skolā.
Šodien viņš gandrīz aizvests pie bērnudārza vadītājas. Rīt adventes kalendārā rūķi konfekšu vietā ieliks mazu žagariņu. Jau sarunāju ar mazajiem cepuraiņiem.
|
Novembris 30., 2014
22:15 - Mīkla
- Mammu, uzmini, kas ir mīļākā un skaistākā visā pasaulē?
- (Laimē smaidot) - Es?
- Nū... Tu arī esi skaista. Bet vispār jau Karlīna.
|
|
|