|
|
|
Maijs 23., 2020
10:26
“Es ilgi biju augšā - mēnestiņā, un tur es ļoti uztraucos, jo vēl nepazinu savu ģimeni. Bet tad es kritu lejā un pa ceļam ieraudzīju jūs. Es biju tik laimīga! Tev, mamm, bija tik mīksti mati! Un tad es iekritu tavā puncītī - tur es jau jūs pazinu. Pēc tam es kritu vēlreiz, laukā no punča, un tā bija mana pati pirmā dzimšanas diena.”
Matildes (3) stāsts par mūsu satikšanos.
Par sevi augšā - mēnestiņā, viņa stāsta diezgan bieži.
|
Jūlijs 31., 2019
16:19
Mums ir maza cukurīte. Neliela, nav daudz ābolu. Matilde labi zina, ka jāgaida, kad āboli būs gatavi un no koka ņemt nedrīkst.
Nāk mana drostaliņa, pilnas rokas maziem ābolīšiem, mute kustās...
- Tu no koka norāvi?!
- Nē, no zemes paņēmu...
- Kur Tu zemē tik daudz zaļus ābolus dabūji???
- Es tā paņēmu... Šitā te papurināju, šitā te parāvu... Ābolīši nokrita un es paņēmu no zemes. No zemes!!!
|
Septembris 4., 2018
08:35
Deminutīvus mīlošā Matilde (2 g.) rāda uz nabu: "Re, kur nabadziņš!"
|
Janvāris 3., 2018
13:16
Tīru putekļusūcēja birstīti no matiem un spalvām, kas tur saķērušies. Pienāk Matilde. Vēro, vēro, līdz sāk raut man matus no galvas un mest atkritumos...
Protams - ko tur liekas klapatas radīt un ļaut kaut kam piņķerēties, ja var izmest uzreiz?
|
Aprīlis 4., 2017
09:44
KL, no rīta pamodusies, pieskrien pie M:
"Kā es pēc Tevis ilgojos, manu bēbīt! Nevarēju sagaidīt, kad pamodīšos. Visu nakti ilgojos."
|
Februāris 27., 2017
19:49
Man ir bēbītis ar vienu zobu un lielisku humora izjūtu.
|
Decembris 19., 2016
11:12 - 4 mēneši
Savos četros mēnešos Matilde ir ļoti sabiedriska un omulīga jaunkundze. Viņai patīk dzīvoties cilvēkos, vedot brāli uz mēģinājumiem vai treniņiem, viņai patīk bērnu ballītes, viņa labprāt dzīvojas pa svešu cilvēku rokām un grib, lai viņu nēsā apkār tā, lai viņa var visu redzēt un pētīt.
Matilde daudz pļāpā, ārkārtīgi daudz smaida un smejas pasaulē skaistākajos bēbīšu smieklos.
Viņai kut, īpaši kakls, un tas ir tik mīlīgi!
Absolūti brīvi un veikli veļas caur labo pusi un pāris reizes ir apvēlusies arī caur kreiso. Atpakaļ īsti neveļas, dažas reizes tas sanācis tikai nejauši.
Maza kode. Apakšējo zobu vietiņas ir mazliet piepampušas un iezīmējušās jau, tāpēc lēdija sākusi kost. Labā ziņa - pārsvarā pirkstos. :)
Knupi vēl arvien nelieto, bet vīrs nav atmetis cerības viņu pie tā pieradināt. :D
Karlīna beidzot ir sapratusi, ka māsa aug arvien lielāka, un nu sapņo par visu to, ko viņas abas kopā darīs. "Kad viņa būs tikpat liela kā Karlīna, mēs kopā celsim no lego cietumu brālim. Mēs abas lēkāsim un dejosim baletu. Mēs būsim labākās draudzenes."
Un tiklīdz Matilde ieraudas, tā Karlīna sāk dziedāt:
Maza, maza Matildīte
Tek pa ceļu dziedādama.
|
Decembris 14., 2016
08:51
Vakar, kad abas ar Matildi aizdevāmies uz dārziņu pēc māsas, sākām pļāpāt ar meitas audzinātāju, kura priecājās par abām meitenēm un izteica frāzi, ka Karlīna jau vēl mazo māsiņu uztver kā tādu lellīti. Karlīna tam sirsnīgi iebilda: "Nē! Matilde ir tā kā tāds mazs cilvēciņš!"
Atgādināja dēla secinājumu apmēram tajā pašā vecumā - bērni nav nekādi bērni, tie ir mazi cilvēki.
|
Novembris 21., 2016
08:52 - M 3
Jau dažas dienas mūsu mazbēbītim ir 3 mēneši. Tik, tā kā kā Krišjānis 4 dienas dzīvoja Ķīpsalā "No zobena saule lēca" noskaņās, bet Karlīna ir pa mājām ar baisu klepu, kas nekādi nemazina viņas enerģijas līmeni, nesanāca piesēsties pie datora un uzrakstīt, par cik superīgu mazulīti šī mēneša laikā pārvērtusies Matilde.
Viņa rītos mostas TIK priecīga! Smaida, pļāpā savā nodabā, izbauda rīta pārģērbšanos kā tādu mazu spa procedūru un skatās ar savām mīļajām acīm tik pretī tik brīnumaini, ka sirds kūst. Neticami, cik patstāvīga viņa kļuvusi (cik nu patstāvīgs cilvēks var būt 3 mēnešos)! Ja pirmā mēneša laikā viņa nebija izlaižama no rokām un to vien darīja kā snauduļoja pie krūts, tad tagad viņa paēd un mierīgi dzīvojas savā nodabā, pētot un ķerot mantas, spēlējoties ar savām rokām vai mācoties velties. Jā, smuki noķer mantiņas, spēlejas ar oball bumbu un ļoti uzmanīgi tausta dažādus materiālus. Sevišķi viņai patīk dīvāna raupjais audums. To lēni tausta un glāsta labu brīdi. Veļas brīvi uz abiem sāniem, kājas jau apveļ pavisam riņķī, tik rokas traucē apvelties. Gana stabili tur galvu un bieži grib, lai viņu nēsā vertikāli apkārt - grib redzēt un vērot pasauli.
Dienu pirms trešā mēneša jubilejas pirmo reizi sasmējās īsti skanīgos smieklos, kad sarāju viņu par to, ka piešmucēja pamperu tieši mirkli pēc tam, kad tikko uzlikts tīrs un uzvilkta pidžamma, lai dotos pie miera.
Gulēt kulbā nepatīk, jo neko apkārt neredz, bet miega peles te atskrien, te atkal aizskrien. Patīk slingā, bet tur es atkal vēl neesmu atrisinājusi ģērbšanās jautājumu aukstajā laikā. Kad jādodas kaut kur bez skandāliem (piemēram, 11.novembra Gaismas gājienā vai uz bodi pēc pārtikas), izlīdzos ar autobeņķi uz ratu rāmja - tad var lēdija redzēt visu apkārt.
Neticami, cik ļoti viņai patīk brālis un māsa. Tas ir maģiski, nudien! Labi, es saprotu par Krišjāni, kurš viņu čubina, dungo dziesmiņas, gugina bēbīšu valodā un vispār ir tik foršs, bet arī Karlīnu, kuras mīlestība mēdz būt skarba. Viņas divus ar pusi gadus nelielais ķermenis ir pārpilns mīlestības pret mazo māsu. Un ar visu šo mīlestību viņa mēdz krist ap kaklu Matildei, pieliekties, lai sabučotu, atspiežoties uz mazās vēdera, pieskriet pa manis, iespiegties: "Es gribu Matildi!" un raut viņu aiz kājas vai rokas lejā, lai apskautu. Viss tas, protams, ir neizsakāmi mīļi, bet, būsim godīgi, es sirsnīgi protestētu par nemitīgu tādu spiešanu, raušanu un bakstīšanu. Taču Matilde tikai skatās Karlīnā apbrīnas pilnām acīm un smaida ar mīlestībā saņurcītu seju kaut kur pa šķirbiņu, kur pavīd snīpis no tā milzu muršķuļa, ko uzrīko lielā māsa, apskaujot mazo.
|
Oktobris 18., 2016
10:04 - Viens un divi - un jau divi
Trīsreiz nomirkšķinājām un Matildei jau divi mēneši. Neticami.
Sava otrā mēneša laikā Matilde no maza jaundzimuša kunkulīša pamazām pārvērtusies bēbītī, kuram interesē apkārt notiekošais, patīk aprunāties par dzīvi, smaidīt, koķetēt un daudz dzīvoties nomodā. Pāris dienu laikā no bēbīša, kurš to vien darīja, ā gulēja man rokās un pie krūts, viņa burtiski ieleca citā attīstības fāzē, kurā krūts vairs ir tikai ēšanai, bet savu "brīvo" laiku var pavadīt citādi.
Guļ viņa maz un tādus īsus miedziņus - pa 10-15 minūtēm. Labākajā gadījumā ir viens lielais miegs uz kādu stundu, bet arī ne vienmēr.
Tāpat kā māsai Matildei diez ko nepatīk gulēt kulbā. Laikam garlaicīgi. To stundu-pusotru, kas ir mūsu pārgājiens līdz bērnudārzam un tad gar kastaņiem, vingrošanas stieņiem un citiem apskates objektiem atpakaļ, reti, kad var izturēt. Parasti pa savu ielu jau joņojam ar brēcošu jaunkundzi ratos. Vēl ādi mēneši jāiztur, tad jau varēs pārcelties uz sporta ratiem, lai pētītu apārtni - tad būs labāk.
Arvien vairāk laika, ja vien jūtas labi, pavada savā nodabā - uz aktivitāšu paklājiņa, vērojot mantas, sēžot šūpuļkrēsliņā un lūkojoties apkārt vai pamostoties groziņā un padzīvojoties tāpat vien. Ja grib, smuki pagriežas uz sāniem. Arī savu dūrīti nu jau nomenedžē apsūkāšanai.
Patīk lietas, kas atārtojas - skaņas, masāžas kustības, jociņi. Viņu iepriecina, kad zina, kas tūliņ sekos.
Mazs nūdistiņš. Plikošanās, plunčāšanās un pamperu maiņa ir kā nomierināšanas metode.
Izkritušie mati galvvidū jau atauguši. Arī skropastas aug arvien garākas. Jā, un nagi aug mērkaķa ātrumā - spēj ti griezt.
Superīgs bēbītis. Pārbučots un pārmīļots. Reizēm neticu savām acīm, cik pacietīgi viņa ļauj māsai sevi no sirds mīļot. tas varētu būt sāpīgi.
|
Oktobris 7., 2016
15:56
Bija jau piemirsies, cik bezpalīdzīga brīžiem ir tā sajūta, kad slimo bēbītis, ar kuru nevar neko sarunāt, izrunāt, kurš nevar pasūdzēties un kuram nevari paskaidrot, kas notiek. Tāda bēdīga sajūta.
Visu nakti man rokās vai uz vēdera, mokoties ar vēdersāpēm, bet uz rīta pusi sakāpa temperatūra pāri 38. Nezinu - kāds rudens vīruselis piemeties, katru dienu uz BD čāpojot pēc lielajiem bērniem, vai cilvēka individuālā reakcija uz sāpēm. Mums vēl daudz kopā jāmācās. Lai cik labi viņu jūtu, ir skaidrs, ka ir lietas, kas vienkārši jāapgūst, vērojot viņu dažādās situācijās. Visi mani, bet katrs citāds.
|
Septembris 5., 2016
15:19
Pirmais ļoti apzinātais un bezgala brīnišķīgais smaids šo dienu iesāka TIK ļoti skaisti!
|
Septembris 2., 2016
13:06
Matilde. Mans mazais, pasaulē skaistākais rokās lolojamais bēbītis. Viņa smaržo bezgala saldi un lēnām sāk smaidīt.
|
Augusts 22., 2016
15:24
Krišjānis: "Mammu, zini? Mazā māsiņa smaržo pēc cukura."
|
Augusts 3., 2016
14:57
Nepacietīgi gaidošajam brālim šodien pievienojās arī māsa, kad TV ekrānā ieraudzīja tikko dzimušu bēbīti.
- Mums arī tāds būs! Kad?
- Nezinu, mīļumiņ. Kad izdomās nākt pie mums, tad būs.
- Nāc ārā! (Viņa sauca manam vēderam un mēģināja "nocelt vāku, lai tiktu klāt māsai".) Mammu, es nevaru pacelt Tavu vēderu!!!
|
Jūlijs 26., 2016
10:21
Vasarā taisīt pirmsdzemdību tēju kūri nav viegli. Gribas dzert tikai ūdeni un kādu krūzi kapučino laiskākā brīdī.
Bet es cenšos.
|
Jūnijs 10., 2016
15:12
Biju šodien tikties ar līgumvecmāti un visu izrunāt. Laikam tā saruna man beidzot deva tādu kā grūdienu - šis viss ir pa īstam. Ne cik ilgi patiesībā tas moments vairs nav jāgaida, kad mūsu ģimene pārvērtīsies par īstu dūrīti. Ar pieciem pirkstiem. Neticami.
Šķiet, ka pienācis pēdējais laiks kaut ko sākt gatavoties, pārkārtoties, vilkt mājās bēbīšlietas. Jāsāk briest arī morāli, ne tikai fiziski. Visu laiku šķita, ka tas vēl tik tālu...
Starp citu, vakar man atteicās kuņģis (tā bija arī iepriekšējā grūtniecībā). Ļoti nepatīkami, lai neteiktu vairāk. Bet tas, kas bija ļoti mīļi - Krišjānis dikti uztraucās par to, ka, ja man ir slikti, tad mazā māsiņa arī varētu nejusties labi. Bēbītes labsajūta viņu satrauca vairāk kā manējā. Lūk, cik lielisks brālis gaida savu otro māsu. :)
|
Maijs 30., 2016
14:30 - Coldplay
Jāatzīst, ka tā ir dīvaina sajūta, kad apzinies, ka viens no sapņiem ir īstenots. Naktī, braucot mājās no lidostas, runājām par to, kas varētu būt nākamā grupa, uz kuras koncertu ļoti gribētos aizdoties. Domāju, domāju... Un sapratu, ka mans lielais muzikālais sapnis - aizdoties uz Coldplay koncertu, tikko jau ir piedzīvots. Un tā, ka izdzīvots, izgaršots un izjusts pēc pilnas programmas! Barselona, saule, Vidusjūra, laiskums, lieliska kompānija, pasakaini garda virtuve un TIK lielisks Coldplay koncerts Olimpiskajā stadionā, ka vispār ne vārdos izteikt. Labi, es, bet vīriešiem ar pa asarai nobira. Tik ļoti, jā.
Barselona vispār mani ļoti patīkami pārsteidza. Es neesmu lielpilsētu cilvēks, ceļojumos pārsvarā izvēlos doties uz mazpilsētām, nelieliem ciematiņiem, dabas parkiem utt, bet Barselona ar savu laiskumu, feino arhitektūru, atsaucīgajiem, bet neuzbāzīgajiem cilvēkiem, zaļumu, jūru un dažādību man ārkārtīgi patika. Sakopta un tīra (kas nav vienādības zīme ar dienvidu pilsētām), ar lieliskiem restorāniem, labu apkalpošanu un daudzpusīgām atpūtas iespējām. Viennozīmīgi gribas aizdoties tur vēl.
Biju sabijusies, ka ar lielo vēderu (tagad 30.nedēļa) būšu ļoti pasīva un mazkustīga, bet noskaņa, protams, ņēma virsroku. Lēnā solī arī padsmit kilometri pa kalnu daļu noieti (Un kājas pēc tam sāpēja ne tikai man, bet kungiem ar, tā ka es galīgi norakstāma nebiju). Grūtniecei ceļot vispār ir forši - visur laiž pa priekšu, momentā palaiž apsēsties transportā, tualetēs var iet visās pēc kārtas (un pāris reizes mazā sagriezās tā, ka tas "pēc kārtas" bija pavisam burtiski). Biju nobruņojusies ar visām vajadzīgajām atļaujām lidot, bet neviens neko citu kā jautājumus par to, kad būs, kas būs utt pat nevaicāja. Ļoti patīkama pieredze. :)
|
Maijs 22., 2016
19:21
Karlīna (2 gadi un mēnesis) pienāk, apskauj un klusi nosaka: "Mīļā, labā mamma - mīlu Tevi."
|
Aprīlis 12., 2016
10:24 - Krišjānis gaida
"Mammu, man šķiet, ka man mazā māsiņa ļoti patiks. Viņa noteikti būs tikpat forša kā Karlīna."
|
|
|