|
Oktobris 7., 2016
amanita | 15:56 Bija jau piemirsies, cik bezpalīdzīga brīžiem ir tā sajūta, kad slimo bēbītis, ar kuru nevar neko sarunāt, izrunāt, kurš nevar pasūdzēties un kuram nevari paskaidrot, kas notiek. Tāda bēdīga sajūta. Visu nakti man rokās vai uz vēdera, mokoties ar vēdersāpēm, bet uz rīta pusi sakāpa temperatūra pāri 38. Nezinu - kāds rudens vīruselis piemeties, katru dienu uz BD čāpojot pēc lielajiem bērniem, vai cilvēka individuālā reakcija uz sāpēm. Mums vēl daudz kopā jāmācās. Lai cik labi viņu jūtu, ir skaidrs, ka ir lietas, kas vienkārši jāapgūst, vērojot viņu dažādās situācijās. Visi mani, bet katrs citāds.
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |