|
|
|
Novembris 21., 2016
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) amanita | 08:52 - M 3
Jau dažas dienas mūsu mazbēbītim ir 3 mēneši. Tik, tā kā kā Krišjānis 4 dienas dzīvoja Ķīpsalā "No zobena saule lēca" noskaņās, bet Karlīna ir pa mājām ar baisu klepu, kas nekādi nemazina viņas enerģijas līmeni, nesanāca piesēsties pie datora un uzrakstīt, par cik superīgu mazulīti šī mēneša laikā pārvērtusies Matilde.
Viņa rītos mostas TIK priecīga! Smaida, pļāpā savā nodabā, izbauda rīta pārģērbšanos kā tādu mazu spa procedūru un skatās ar savām mīļajām acīm tik pretī tik brīnumaini, ka sirds kūst. Neticami, cik patstāvīga viņa kļuvusi (cik nu patstāvīgs cilvēks var būt 3 mēnešos)! Ja pirmā mēneša laikā viņa nebija izlaižama no rokām un to vien darīja kā snauduļoja pie krūts, tad tagad viņa paēd un mierīgi dzīvojas savā nodabā, pētot un ķerot mantas, spēlējoties ar savām rokām vai mācoties velties. Jā, smuki noķer mantiņas, spēlejas ar oball bumbu un ļoti uzmanīgi tausta dažādus materiālus. Sevišķi viņai patīk dīvāna raupjais audums. To lēni tausta un glāsta labu brīdi. Veļas brīvi uz abiem sāniem, kājas jau apveļ pavisam riņķī, tik rokas traucē apvelties. Gana stabili tur galvu un bieži grib, lai viņu nēsā vertikāli apkārt - grib redzēt un vērot pasauli.
Dienu pirms trešā mēneša jubilejas pirmo reizi sasmējās īsti skanīgos smieklos, kad sarāju viņu par to, ka piešmucēja pamperu tieši mirkli pēc tam, kad tikko uzlikts tīrs un uzvilkta pidžamma, lai dotos pie miera.
Gulēt kulbā nepatīk, jo neko apkārt neredz, bet miega peles te atskrien, te atkal aizskrien. Patīk slingā, bet tur es atkal vēl neesmu atrisinājusi ģērbšanās jautājumu aukstajā laikā. Kad jādodas kaut kur bez skandāliem (piemēram, 11.novembra Gaismas gājienā vai uz bodi pēc pārtikas), izlīdzos ar autobeņķi uz ratu rāmja - tad var lēdija redzēt visu apkārt.
Neticami, cik ļoti viņai patīk brālis un māsa. Tas ir maģiski, nudien! Labi, es saprotu par Krišjāni, kurš viņu čubina, dungo dziesmiņas, gugina bēbīšu valodā un vispār ir tik foršs, bet arī Karlīnu, kuras mīlestība mēdz būt skarba. Viņas divus ar pusi gadus nelielais ķermenis ir pārpilns mīlestības pret mazo māsu. Un ar visu šo mīlestību viņa mēdz krist ap kaklu Matildei, pieliekties, lai sabučotu, atspiežoties uz mazās vēdera, pieskriet pa manis, iespiegties: "Es gribu Matildi!" un raut viņu aiz kājas vai rokas lejā, lai apskautu. Viss tas, protams, ir neizsakāmi mīļi, bet, būsim godīgi, es sirsnīgi protestētu par nemitīgu tādu spiešanu, raušanu un bakstīšanu. Taču Matilde tikai skatās Karlīnā apbrīnas pilnām acīm un smaida ar mīlestībā saņurcītu seju kaut kur pa šķirbiņu, kur pavīd snīpis no tā milzu muršķuļa, ko uzrīko lielā māsa, apskaujot mazo.
|
Reply
|
|