acis plaši aizvērtas

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi
> previous 20 entries

Novembris 29., 2016


08:28
Vakar saliku logos gaismiņas, sadedzu kaudzi sveču, māja bija sakārtota, grīdas smaržoja pēc tīrības un atnāca tāda kā svētku sajūta. Šorīt aiz loga balta pasaka un ir tik labi, ka tas ir tur - aiz loga. Bet te - kapučino un kamīns. Mazais bērniņš vēl guļ, lielie aizskrējuši un bērnudārzu, blakus murrā kaķis, kurš izstiepies kamīna siltumā, ir tik mierīgi un labi.

(4 saka, ko domā | gribu izteikties)

Jūlijs 25., 2016


13:43
Vakar izstaigājāmies pa Zoo, kur Karlīna atkal būra drāmas tētim ("Es esmu tēta meitiņa! Tēta metene!"). Ar mani viņa iet un nečīkst kilometru kilometriem, jo zina, ka nenesīšu, bet ar tēti... Ū-la-lā! Uzreiz tik kaprīza un nevarīga. Tā arī reiz pateica, ka tētis liels un stiprs. Skaidrs, ka tādam lieliskajam vīrietim mazā lēdija uz rokām vien jānēsā. :)

Toties vakarā, kad vīrs ar bērniem kāpa uz lāvas... Kā man patīk tie sakarsušie bērni, kas nāk no pirts ārā! Mati slapji, vaigi sarkani, acis laimē spīd. Dvieļos satinušies un absolūti skaisti savā bērnišķīgajā priekā.
Tā kā es šajā grūtniecībā īsti uz pirti neeju, jo neprasās, šķeit, ka Karlīna pēršanos uztver kā īpašu rituālu kopā ar tēti. Un tas ir tik skaisti! :)
Tags: ,

(gribu izteikties)

Maijs 4., 2016


21:32 - Maijs
Labas, labas tādas saulainas, siltas un mierīgas dienas, kad nekur nav jāiet. Kad bērni laimīgi spēlējas, bet es varu čubināties ar puķēm, kad enerģijas un prieka daudz, kad jaunieši skraida apkārt un smejas, kad var dzert tikko izšķīlušos upeņlapu tēju, kad putni ņemas apkārt kā traki, bet kaķis piesaulītē guļ plaušas pozā, suns seko ik uz soļa, un vīrs tandēmā ar bērniem stellē batutu, viņus iesaistot un radot ilūziju, ka principā dēls tur visu ir paveicis, bet kaimiņiene smaida un dāvina skaistus ziedus.
Tādi feini mums 4.maija svētki. Pie balta terases galda, ar gaišu tēju baltās krūzēs un šokolādes kūku uz baltām salvetēm. Bet pats galvenais - ar baltām domām.

(4 saka, ko domā | gribu izteikties)

Janvāris 3., 2015


21:16
Pēdējās dienas TIK laiskas un foršas. Ārā neesam bijuši, tik vīru uz bodi pēc paikas aizsūtījām. Daudz filmu, multeņu, galda spēļu un mīļbrīžu. Šodien ar bērniem dejojām rokndrolu, viņi smējās tik skaļi un priecīgi, sevišķi Karlīna, un es domāju - tādu skanīgu smieklu dēļ vien ir dzīvot vērts.
Bet dzīve iet uz priekšu arī tad, ja esi noslēpies no visas pasaules, bez sakariem (pāris nedēļas bezmobilā telefona ir vērtīgs eksperiments). Un dzīves skrējienu vislabāk mums demonstrē Karlīna. Svētku laikā viņa stabili sākusi celties kājās, sēž un lepojas nu jau ar diviem zobiem.

(6 saka, ko domā | gribu izteikties)

Decembris 9., 2014


20:41
Lasot citu sieviešu piezīmes internetā par ikdienas dzīvi ar maziem bērniem, par to, cik ir grūti, kā nāk miegs, kā visa diena ap mazo (vai mazajiem) griežas, nesaprotu īsti, kā tas rezonē manī. Justies sliktai mātei, ka mūsmājās neviens neapvienu negriežas, bet visi pastāv līdzvērtīgi savās tiesībās un pienākumos, vai priecāties, ka esmu gana pašpietiekama personība, kurai tā griešanās ap vienu punktu nav visa piepildījums?

Bet tas no vienas puses. No otras - māja un ģimene ir mana mazā pasaule, kurā labprāt ielienu kā alā. Un man tur ir tik labi kā nekur citur. :)

(9 saka, ko domā | gribu izteikties)

Jūlijs 27., 2014


11:39
Šodien vīram atvaļinājuma pēdējā diena. Tik forši atpūtāmies, ka dienas sajukušas vienā lielā murskulī. Negribas viņu uz darbu laist.
Vakarnakt, piestājot pa celam no Liepājas Saldus Statoilā, bērni saldi gulēja, bet mēs abi noķērām to burvīgo ceļojuma sajūtu, kad kaut kur Eiropas dienvidos lielo pārbraucienu vidū piestāj uzpildīt degvielu. Kad siltajā dienvidu gaisā no mašīnas nakts vidū veļas ārā izspūruši, saguruši, bet traki laimīgi cilvēki. Burvīgi. Gaiss vispār vakar Liepājā bija kā pie Vidusjūras.
Bija laiskas dienas mājās, bija jūra, bija Positivus, bija randiņš ar dēlu (braucām abi uz kino), bija Ogrē ballīte Kristiānai, bija pastaigas pa Ventas rumbu, kur ūdens kā piens, bija gardas vakariņas restorānā, bija Liepāja un daudz gaišu sarunu.
Laba, laba pēcgarša.
Un bērni mums burvīgi.

(4 saka, ko domā | gribu izteikties)

Aprīlis 17., 2014


10:16 - Mājās
Vakar taisīju lielas acis, daudz smaidīju un izdīcu, ka mūs laiž mājās (Kaut pirmā reakcija bija: "Jūs ko, māmiņ?! Vēl nav pat 2 dienas kopš dzemdībām!"). Bet mums bija superīga vecmāte, bērnu māsa ar mūsu pusē, ka varam braukt, tad, nu, arī bērnu dakteri pārliecināja. Tik apsolījām, ka aizbrauksim šodien līdz ģimenes dakterei kontrolsvērienu uztaisīt. Tā nu tēvs brauca pēc lielā brāļa uz BD, tad pēc mums, un ģimenes vīrieši veda mūs mājās. Pa ceļam vēl mazo Karlīnu piereģistrējām un piedeklarējām, lai Lieldienas var svinēt kā oficiāls pilsonis. :)

Mājās TIK labi! Nu varam ieviest savu idillisko ģimenes ritmu un baudīt dzīvi.
Krišjāņa mīlestība pret māsu tik malām pāri plūstoša, ka liels miers gan mums pagaidām visiem kopā nesanāk. Man savas antenas jātur gaisā nemitīgi, jo visu laiku grib mīļot, bučot, palīdzēt ģērbt, šūpot, auklēt... Kā māsa iepīkstās, tā viņš klāt un gana skaļi dzied visādas improvizētas dziesmiņas uz Aijā-Žūžū bāzes ("Aijā-žūžū, mīļajai māsiņai, aijā-žūžū-žūžū-žūžū...")
Arī no mājas miera un atpūtas nekas daudz nesanāca, jo, kamēr mazliet piekrāmēju visu, izvilku no koferiem svarīgāko, saklāju galdu, uzņēmu ciemos vecākus un Ōmīti rauguļos... Tad vēl izrādījās, ka Krišjānim šodien Lieldienu svinēšana BD, tā nu krāsojām olas pirms gulētiešanas, vecāki palīdzēja olām grozu noformēt (bija kompozīcija jātaisa). Vēl vakariņas, Krišjāņa milzu enerģija... Vienvārdsakot - rosīgs vakars. Bet, kad likāmies uz auss, tad šņācām pēc piecām minūtēm.
Savā gultā cita lieta susurēt. Un izskatās, ka bērni par mūsu gultu ir līdzīgās domās - no rīta pamodāmies tajā visi četri. :)
Šorīt palaidām savus vīriešus pa darbiem un abas ar Karlīnu nosusurējām gandrīz līdz pusdesmitiem. Kas par laimi! Slimnīcā dakteri jau ap septiņiem sāk vazāties un nekāda rīta miera nav.
Vienvārdsakot, viss ir lieliski. Šodien atvelkam abas elpu, kamēr brālis ar tēti līdz vēlam vakaram pa savām darīšanām, bet no rītdienas sākas svētku brīvdienas, vīram pēc tam vēl kādas dienas atvaļinājums, tā ka sāksim dzīves svinēšanu. :)
Tags: ,

(18 saka, ko domā | gribu izteikties)

Marts 10., 2014


07:56 - Matemātika
Šodien aprit apaļi 12 gadi, kopš esam kopā ar vīrieti-lielisko. Riktīgi forši gadi. :)
12 gadu bilance: kārtīgi izballēts savulaik, tikts pie feina un kopīga uzvārda, uzcelta māja, skaisti paceļots, sagaidīts bezgalsuperīgs dēls, ir ceļā tikpat apburoša meita, mums ir viens suns, trīs kaķi un čupiņa pasaulē labāko draugu.
Priecīgi tā. :)

(6 saka, ko domā | gribu izteikties)

Marts 10., 2013


22:33 - matemātika
11 gadi kopā. ne daudz, ne maz.
un viņš vēl arvien mani smīdina. tas vispār ir laimīgas kopdzīves noslēpums - spēt otru sasmīdināt.

(3 saka, ko domā | gribu izteikties)

Jūlijs 29., 2012


23:26 - nogale
pavisam neplānoti piektdienas vakars izvērtās par lielisku ballīti. un viss lieliskums sākās pēc Olimpisko spēļu atklāšanas, nakts vidū, tieši pie suņu būdas. mēs smējāmies, dzērām jocīgus kokteiļus, salauzām divus krēslus un dejojām līdz spēku izsīkumam.

tam sekoja divas laiskas (karstas un laiskas) dienas, par kādām es sapņoju jau no oktobra. mēs gurķojāmies un smējāmies, vārtījāmies pa segām un sauļošanās krēsliem. es izlasīju pusotru grāmatu, mēs plunčājāmies bērna baseinā un spiegdami šļakstījāmies līdz es pamanījos pat nosalt. Krišjānis mani daudz mīļoja un stāstīja, ka viņš esot liels puika un varot samīļot mammīti (tas gan mijās ar otru galējību: "Es esmu maziņš mani vajag samīļot!" bet tas nemaina faktu, ka mīļošanās bija viena no galvenajām nedēļas nogales nodarbēm).

skaista izskaņa tveicīgajai nedēļas nogalei bija negaiss, kuru mēs gaidījām, guļot pagalma zālē un runājot par baltiem uz ziliem mākoņiem, par to, kur paslēpies lietus un kā tas padzirdīs zālīti, kura vietām jau pārlieku gaiša. vēl mirkli pirms lielā gāziena mēs abi ar basām kājām skrējām salasīt dažas ogas, jo negaisa laikā ir svarīgi uzņemt vitamīnus, bet pēc tam satināmies šallē un nojumē vērojām, kā tētis lielajā lietū mazgā mašīnu.

laba, laba tāda nedēļas nogale. gaiss tagad svaigs un āda smaržo pēc saules. un es nebeidzu brīnīties par to, cik liels un gudrs jau ir bērns. cik ātri visu sevī uzsūcošs. un viņš kausē manu sirdi ik pa laikam man sakot, ka es esmu viņa "mīļumiņš pasaulē" (jo es mēdzu viņam čukstēt ausī, ka viņš man ir vismīļākais visā pasaulē).

laimīga.
Tags: ,

(6 saka, ko domā | gribu izteikties)

Marts 8., 2012


10:07
Vēl pāris dienas un es uz jautājumu "Cik ilgi esat kopā ar vīru?" varēšu nevērīgi atmest ar roku un attraukt: "Vairāk kā 10 gadus."

Ar šorīta ziediem gan mājās, gan darbā, pārpriecīgu bērnu, kurš tikai "pats, pats" stiepa uz dārziņu tulpes audzinātājām, ar sauli, priecīgu mūziku un gardumiem ir sākusies mūsu svētku nedēļas nogale. Mums daudz apaļu svinamdienu un lieliski brīvdienu plāni. Ir labi. :)
Tags: ,

(1 saka, ko domā | gribu izteikties)

Februāris 15., 2012


21:19 - romantika
man ir brīnišķīgs vīrs!
kopā ar kaudzi manu iecienītāko saldumu Valentīna dienā viņš man uzdāvināja manu mīļāko šampi. bet puķu vietā - vēl vienu šampi!
skan laikam aizdomīgi, bet es biju sajūsmā. :)

(7 saka, ko domā | gribu izteikties)

Janvāris 27., 2012


19:33
skatos, kā dēls ar tēvu lasa grāmatas un pārspriež, kā vabole atšķiras no gaiļa un gailis, savukārt, no vilka, man pie kājām guļ izlaidies liels un mīļš suns, kas, tikko ienācis, smaržo pēc svaiga gaisa, un domāju par to, ka esmu absolūts savas ģimenes fans.
laikam tāpēc mazliet par daudz esmu pazudusi pārējai pasaulei. man ir sava.

(gribu izteikties)

Decembris 18., 2011


13:47
nekas cits tik ļoti neievilina svētku sajūtu mājās, kā pareizā mūzika. esmu sataisīju fantastisku Ziemasssvētku pleilisti. tieši ar tādu mūziku, kas man nozīmē svētkus. un tajā ir tikai dažas dziesmas no šī gadsimta. visas pārējās sešdesmit - ar gadu gaitā sakrātu vērtību.

tā nu mums te viss diezgan idilliski. kamīns kuras, kaķi murrā uz palodzēm, bērns laimīgs, māja kārtībā.... nav tik skaisti, kā uz kartiņām, bet ir ļoti, ļoti labi. :)

(5 saka, ko domā | gribu izteikties)

Oktobris 24., 2011


12:57 - ikdienas romantika
mūsmāju romantika neslēpjas pārsteiguma dāvanās vai ziedu klēpjos [ziedus mans vīrs uzskata par vīstošu naudu, tāpēc tos saņemu tikai "obligātajās" dienās - vārda, dzimšanas vai 8.marta svētkos. ā, un vēl pie lieliem grēkiem, bet arī ne vienmēr]. mūsmājās romantika ienāk praktiskāk. kamēr es uz bērnudārzu aizvedu jaunieti, mani mājās jau sagaida rīta "komplektiņš" - kafija termokrūzē, kastītē glīti iepakotas siermaizītes, dators jau ielikts somā ar pareizo vadu piedevām, pat zāles noliktas jau strīpiņā. tas man ietaupa ne tikai to laiku, kad, histēriski mētājot rokas, cenšos ātri atrast visas nepieciešamās lietas, bet gluži vienkārši piespiež kaut ko apēst brokastīs, kas man absolūti nav svarīgākā ēdienreize.
jā, šīs mazās rūpes man sniedz milzīgu atbalsta sajūtu. man tomēr ir paveicies. :)

(4 saka, ko domā | gribu izteikties)

Augusts 14., 2011


11:16
man šķiet, ka šī būs laiska,laiska svētdiena.
rīts sācies ar romantiskas filmas noskatīšanos gultā. :)

(1 saka, ko domā | gribu izteikties)

Jūlijs 10., 2011


21:43
kaut kad nedēļas vidū es domāju, cik ļoti gribas aizbraukt uz kempingu pie ezera. dzīvot mazā mājiņā, sauļoties, iet pirtī un justies labi. bet vakar un šodien es nesaprotu, kāpēc man vispār gribējās kaut kur braukt, jo man jau tas viss ir - pusdienas svaigā gaisā, basas kājas, pirts [kurā turklāt nav kauns noķēpāties ar visādām dīvainām maskām], miers, saule un tikko pļautas zāles smarža. jā, nav ezera durvju priekšā [kaut gan vakar bijām arī pie tā], bet toties ir sava superērtā gulta un nav jādomā par to, kā tikt galā ar bērnu un suni, jo mājās ir sava kārtība un režīms.

(gribu izteikties)

Jūlijs 9., 2011


21:17 - sestdienas piezīmes
brokastīs melleņu kūka, pusdienās jaunie kartupelīši ar dillītēm un sviestu, grillēta gaļa, melleņu-iebiezinātā piena kruasāsni, visam pa vidu filmas skatīšanās terasē, saule, ezers, labības pļavas tik skaistā krāsā, ka gribas tādu garu un plandošu kleitu, laiskums un maza cilvēka smiekli. :)

(1 saka, ko domā | gribu izteikties)

Jūnijs 8., 2011


20:21
mēs katru dienu kādas 10 stundas esam ārā. pasaule ēnā šķiet rožaina. :)
jaunietim ir ierīkots īsts spēļu laukums ar smilškasti, baseinu, šūpolēm un blakus ar mantām nosēta sega. pa vidu tiek laistītas puķes un suns, pārkārtota apkārtne, izpētīti kukaiņi un uzmanīti putni. man pašai terasē stūra dīvāns un beidzot žurnālu lasīšana [jo darīt kaut ko ir pārāk karsti]. tā nu mēs te baudām vasaru un sapņojam par to, ka arī mūs kāds varētu aizvest līdz kādai ūdenstilpnei. kaut gan tepat jau arī mums ir ļoti labi. :)
un ziniet, kas vēl ir labi? kondicionieris guļamistabā. lai slava tā izgudrotājam!
Tags: ,

(2 saka, ko domā | gribu izteikties)

Maijs 29., 2011


13:52
šodien laiskā diena. kafija ar kondensēto pienu, šokolāde, miers un multenes.
tagad mani vīrieši spēlējas ārā ar suni, bet es ieliku sauļoties cepetīti krāsnī. un vakarā, kad viņi aizies uz pirti, es paskatīšos kaut ko smieklīgu un cēlā vientulībā izdzeršu kādu glāzi vīna. laba, laba diena.

šodien tikai viens darbiņš - jāiebaksta zemē miniatūrs pīlādzītis, ko es pa kluso izraku mežā. :)

(3 saka, ko domā | gribu izteikties)

> previous 20 entries
> Go to Top
Sviesta Ciba