|
|
|
Jūlijs 29., 2012
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) amanita | 23:26 - nogale
pavisam neplānoti piektdienas vakars izvērtās par lielisku ballīti. un viss lieliskums sākās pēc Olimpisko spēļu atklāšanas, nakts vidū, tieši pie suņu būdas. mēs smējāmies, dzērām jocīgus kokteiļus, salauzām divus krēslus un dejojām līdz spēku izsīkumam.
tam sekoja divas laiskas (karstas un laiskas) dienas, par kādām es sapņoju jau no oktobra. mēs gurķojāmies un smējāmies, vārtījāmies pa segām un sauļošanās krēsliem. es izlasīju pusotru grāmatu, mēs plunčājāmies bērna baseinā un spiegdami šļakstījāmies līdz es pamanījos pat nosalt. Krišjānis mani daudz mīļoja un stāstīja, ka viņš esot liels puika un varot samīļot mammīti (tas gan mijās ar otru galējību: "Es esmu maziņš mani vajag samīļot!" bet tas nemaina faktu, ka mīļošanās bija viena no galvenajām nedēļas nogales nodarbēm).
skaista izskaņa tveicīgajai nedēļas nogalei bija negaiss, kuru mēs gaidījām, guļot pagalma zālē un runājot par baltiem uz ziliem mākoņiem, par to, kur paslēpies lietus un kā tas padzirdīs zālīti, kura vietām jau pārlieku gaiša. vēl mirkli pirms lielā gāziena mēs abi ar basām kājām skrējām salasīt dažas ogas, jo negaisa laikā ir svarīgi uzņemt vitamīnus, bet pēc tam satināmies šallē un nojumē vērojām, kā tētis lielajā lietū mazgā mašīnu.
laba, laba tāda nedēļas nogale. gaiss tagad svaigs un āda smaržo pēc saules. un es nebeidzu brīnīties par to, cik liels un gudrs jau ir bērns. cik ātri visu sevī uzsūcošs. un viņš kausē manu sirdi ik pa laikam man sakot, ka es esmu viņa "mīļumiņš pasaulē" (jo es mēdzu viņam čukstēt ausī, ka viņš man ir vismīļākais visā pasaulē).
laimīga.
|
Reply
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |