|
|
|
Februāris 11., 2019
09:25
Tik ļoti grūti bija apglabāt Loti.
Ļoti.
Un vēl arvien ik dienu ir brīži, kad pielavās ļoti savāda tukšuma sajūta, atverot durvis. Vai no rīta, nākot lejā pa trepēm, kad neviens negaida. Vai, gatavojot vakariņas, kad automātiski nesperu soli atpakaļ, jo tur taču kāds guļ.
Bet neguļ.
Un tas, cik ļoti suņa nāvi pārdzīvoja un vēl arvien pādzīvo dēls, nav izstāstāms. "Viss, kas man dzīvē patika, aizgāja līdz ar Loti."
Viņš sākumā pat savas deju partneres Lotes vārdu izrunāt bez asarām nevarēja.
Bet nu jau mazliet atlaiž. Vakar pat ierunājās par jaunu suni, ka tad, kad ņemsim, gribot kucēnu. Iepriekš, kad māsa ieminējās par šo tēmu, brēca, ka citu suni viņam nevajag, jo Lotes smadzenes viņam klonēt nevarēšot.
Viņš bija tik ļoti, ļoti nelaimīgs. Grūti.
Bernes ganu suņi ir izcili ģimenes suņi. Vienīgais viņu trūkums ir nežēlīgā statistika par mūža ilgumu/īsumu. Diemžēl, arī Lote iekrita šajā bēdīgajā statistikā.
Skumstam.
|
Novembris 3., 2016
10:48
Aizvedu kaķi uz operāciju, lai no kaķenes mūsu melnās dāmas pārtaptu par ono. Neticami, cik ļoti kaķis mainījies mēneša laikā. Tagad kaķu būrītis, kas pirmo nedēļu bija viņas patveršanās un drošības vieta, tagad viņai uzdzen vieglu paniku. Sākumā kaķis tur ielīda un tikai tad kāds drīkstēja viņai vispār pieskarties, bet tagad viņa tur brēca kā aizkauta un plēsa restes.
Kaķis, no kura mani mēģināja patversmē atrunāt, jo nebūs piemērota bērniem, nekad nebūs mīlīga un vispār, tagad kā sunītis min uz papēžiem, staigājot pa māju, ķeras ap kāju kā koala lācītis, grauž vienu kaulu ar suni un mīļo bērnus.
|
Jūnijs 12., 2016
15:10
Kad no 3 kaķiem (kuri savā starpā nemaz tik labi nesadzīvoja) paliek tikai viens un pavisam jokains, tad tam vienam piemetas baisa depresija, iet nost spalva un nekas cits neatliek, kā pielipt sunim.
Skumjš pavasaris, ja runājam par dzīvniekiem.
|
Aprīlis 12., 2014
11:06
Krišjānis varētu būt vetārsts. Viņš absolūti stoiciskā mierā man asistē Dilles strutojošo brūču kopšanā, padodot zāles, marles, turot kaķi... Un tā strutojošā kāja Dillei ir baisa - uzpampusi, ar caurumiem miesā, pa kuriem nāk ārā strutas, sajauktas ar asinīm. Viņš glauda Dillei galvu un klusi čukst: "Skumji, ka tik mīlīgam kaķītim šitik bēdīgs notikums..."
Dille ar malacis. Ciešas līdz pēdējam, kaut skaidri tak redzams, ka visas manas darbības ir ellīgi sāpīgas. Zvēri ir gudri. Zin, ka viņiem palīdz.
|
Aprīlis 10., 2014
15:02
Tīri tā, lai novērstu manu uzmanību un neļautu visas domas stūrēt vienā virzienā, Dille vakar pārradās mājās ar pilnīgi strutainu ķepu.
Bija sakosta, bet nu jau sadzijusi, tik krevele palikusi. Tad aizgāja neceļos uz 3 vai 4 dienām un - voila!
Tagad varu "izklaidēties" un spēlēt vetārstos.
|
Janvāris 28., 2014
18:21 - Dēls un viņa zoo dārzs
Nesen dēlu bija pārņēmusi doma, ka mums noteikti vajadzētu mājās arī akvāriju. Cik zivtiņas esot foršas, kā viņas mums te skaisti peldēs utt. Mans galvenais pretarguments bija tāds, ka mums tomēr ir 3 kaķi, un viņi jau uz tām zivtiņām ilgi neskatītos - apēstu un miers. Nav jēga tērēt naudu. Tas bija 3 sekunžu jautājums, kad Krišjānim bija dzimis ģeniāls plāns. Mēs pārdosim kaķus! Tā mēs atrisinātu situāciju, ka kāds iekāro viņa zivis, turklāt mēs būtu nopelnījuši naudu, lai iegādātos akvāriju.
Šodien viņš TV ieraudzīja, ka cilvēkiem mājās kā mīļdzīvnieciņš dzīvo pitons. Protams, doma par jaunu mājdzīvnieku bija dzimusi.
- Mammu, mēs arī varētu mājās turēt čūsku!
- Nedomāju gan.
- Bet pitoni nav indīgi!
- Jā, bet viņi jābaro ar dzīvām pelēm... To nu es noteikti negribētu darīt.
- Bet viņiem garšo...
- Turklāt man labāk patīk zvēri, kurus var samīļot un pabužināt.
- Noķersim peli un ieliksim būrī.
- Kāpēc? Mums taču nebūs čūskas.
- Varēsi ņemt un to peli bužināt. Tikai jānoķer tāda lielāka.
|
Decembris 13., 2013
13:20
ziniet taču tās pasakas, kur 2 dēli gudri, bet trešais muļķis, vai ne?
mums tā ir ar kaķiem. divi kaķi - kaķi, bet trešais pilnīgi kukū. stulbs un viss.
|
Marts 23., 2013
16:28 - Zvēru hronikas
|
Janvāris 29., 2012
22:00
un tad kad viss norima, mēs ar suni aizbridām līdz mežmalai, vārtījāmies pa kupenām, lēkājām pa apsnigušiem arumu kalniem un skrējām pa stirnu atstātajām pēdām.
|
Janvāris 27., 2012
19:33
skatos, kā dēls ar tēvu lasa grāmatas un pārspriež, kā vabole atšķiras no gaiļa un gailis, savukārt, no vilka, man pie kājām guļ izlaidies liels un mīļš suns, kas, tikko ienācis, smaržo pēc svaiga gaisa, un domāju par to, ka esmu absolūts savas ģimenes fans.
laikam tāpēc mazliet par daudz esmu pazudusi pārējai pasaulei. man ir sava.
|
Janvāris 23., 2012
14:20 - lopiņi
nupat jau ir smieklīgi. nešķiramie kaķi mūždien kaujas. šobrīd meklējas un gaudo jau otrā sterilizētā kaķene. vienam no kaķiem ir bulīmija. suns nakts vidū pārlec sētai un piezemējas kaimiņu dārzā. atpakaļ vairs netiek. tā iet tikai pie mums. :D
bet mums ir traki forši lopiņi. :)
|
Oktobris 28., 2011
20:51
suns tīrs, slapjš un, protams, ar dzīvi neapmierināts. māja vienkārši slapja.
mums te vakars pirms izstādes.
|
Septembris 19., 2011
23:40
viņa ir liela, traka un domā, ka ir pasaules naba. viņa ir ļoti greizsirdīga uz dēlu un ir gatava uzrāpties man uz galvas ik brīdi, kad uzmanība tiek puikam. bet tajā pašā laikā ārkārtīgi pacietīga. jaunietis viņai ņem nost barību un skaisti saber ūdenī. lai būtu zupiņa. viņš viņai bužinot plēš spalvas un reizēm kož ausīs. viņš viņai kāpj virsū, kad viņa guļ, lai varētu redzēt tālāk. un tagad viņa guļ man uz kājām kā milzīgs, mīksts un ārkārtīgi silts termofors. viņa ir Šarlote.
|
Jūlijs 10., 2011
21:52
ha! es gribu redzēt, kā izvērtīsies nākamā nedēļas nogale, kurā ir ieplānots dzīvot laukos, apmeklēt Pozitivus un samenedžēt 2 naktis bez bērna un suņa. ja par bērnu man liela uztraukuma nav, jo viņš mums tāds sabiedrisks un fleksibls un man drīzāk būtu jāuztraucas par sevi, jo līdz šim ir pierādījies, ka man bez dēla piemetas bezmiegs, tad, kā mēs [un vīra vecāki bez mums] tiksim galā ar to ķiņķēziņu, kas slēpjas zem cēlā nosaukuma "suns", es gan nesaprotu. pirmkārt, viņa vēl tiešām ir mazs pajoliņš [arī visās šī vārda labajās un mīļajās nozīmēs], un, otrkārt, viņai ļoti nepatīk pamest savu pagalmu.
|
Jūnijs 2., 2011
19:14
lai parunātu par kaut ko citu, kas nav saistīts ar prezidenta vēlēšanām [kurās, starp citu, arī es esmu ļoti vīlusies, jo cerēju, ka nevienu šodien neievēlēs un uzradīsies vēl kāds trešais amata kandidāts], varu pastāstīt, ka nodarbojos ar kaut ko tādu, ar ko vēl nekad neesmu nodarbojusies - suņa socializēšanu un audzināšanu par drosmīgu suni. jā, tā nu ir sagadījies, ka mums ir ļoti kautrīga suņu meitene mājās, kura jāpieradina pie trokšņiem, pastaigām, saitītēm, citiem suņiem utt. ar pierašanu pie trokšņiem mums nedēļas laikā ir manāms diezgan liels progress [te gan lielāko ieguldījumu noteikti ir devis Krišjānis, visu laiku kaut ko dauzot, spiedzot un ārdoties]. tagad jāsāk strādāt pie pastaigām, jo attālināšanās no mājas, nav mīļākā suņa nodarbe [kas to būtu domājis?!]. šodien bija pirmā pastaiga, kuras laikā suns tiešām staigāja, nevis es atspērusies vilku sēdošu suni pa rajonu, kaimiņiem par lielu sajūsmu. [jums tur plīša zvēriņš striķī iesiets?] jūnija vidū vēl pēdējā pote, tad būs jāsāk arī pie suņu kompānijas radināt. 4 mēnešos jāreģistrējas klubā un tad arī kaut kad pirmā izstāde. apgūstu jaunu pasauli. :)
|
Maijs 25., 2011
21:08
tikko blakus ziedošam ceriņu krūmam apglabājām visbrīnišķīgāko kaķi pasaulē. tieši tik brīnišķīgu, cik viena maza kaķa dvēselīte vispār var būt. vislabākais kompanjons, visrūpīgākā aukle un vienīgais kaķis, kurš spējis izpelnīties mana vīra mīlestību. neticami skaists kaķis ar melnu, garu spalvu, krāšņu sniegbaltu žābo un kilometru garām ūsām.
lai Tev viegli tur otrā pusē, Pūku Vācelīte.
|
10:34
kaķis jau divas naktis nav mājās. meklējam un saucam, saucam un meklējam. man jau asaras iet pa gaisu, domājot par to, cik Lūsijai tagad vientulīgi un bailīgi kaut kur. jā, zinu, ka kaķi mēdz klaiņot, bet ne mūsu dāma. viņa tik bailīga. un tik smalka. pat nokārtoties nevar ārā, nāk iekšā uz savu kastīti. un bēg pat no lielāka vēja, nemaz nerunājot par ko citu biedējošāku. Krišjānis visu laiku staigā un pārsakta viņas mīļākās guļvietas, sauc kaķi un iet pie durvīm rādīt, ka kaķis ārā. naktī pagulēt nevarēja un no rīta pirmā lieta - ātri sameklēt, vai kaķis nav virtuvē pie saviem trauciņiem...
kaimiņi apklaušināti, lapiņas izlīmētas... bēdīgi.
|
Novembris 8., 2010
20:28
mums ir brīnišķīga kaķene. viņa naktī nozog vistas kauliņu no galda un aizstiepj uz savu šķīvīti.
|
Septembris 17., 2010
11:14
vakar patversmē satikām ja ne pašu, tad noteikti vienu no skaistākajiem kaķiem šajā kontinentā. tādu mazliet sabozušos, mazliet sabijušos. varēja redzēt, ka patversmes dzīvei viņa nav un nebūs domāta. kamēr citi kaķi joņoja apkārt, glaudās visiem gar kājām vai gulēja kolektīvo diendusu, skaistā melnbaltā pūku vācelīte gulēja pašā būra stūrī, zibināja spožās acis un ļoti rezervēti pētīja savus sugasbrāļus.
tagad daiļava tikusi pie vārda Lusilla un mēģina iedzīvoties savās [mūsu] jaunajās mājās.
kaut kad vēlāk noteikti ielikšu arī bildi ar to skaistumu, kuru iepriekšējie "saimnieki" aiznesa uz klīniku iemidzināt.
|
|
|
