|
Jūlijs 10., 2011
amanita | 21:43 kaut kad nedēļas vidū es domāju, cik ļoti gribas aizbraukt uz kempingu pie ezera. dzīvot mazā mājiņā, sauļoties, iet pirtī un justies labi. bet vakar un šodien es nesaprotu, kāpēc man vispār gribējās kaut kur braukt, jo man jau tas viss ir - pusdienas svaigā gaisā, basas kājas, pirts [kurā turklāt nav kauns noķēpāties ar visādām dīvainām maskām], miers, saule un tikko pļautas zāles smarža. jā, nav ezera durvju priekšā [kaut gan vakar bijām arī pie tā], bet toties ir sava superērtā gulta un nav jādomā par to, kā tikt galā ar bērnu un suni, jo mājās ir sava kārtība un režīms.
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |