|
|
|
Augusts 31., 2015
11:22
No rīta, mazliet pirms deviņiem, pamodos no tā, ka Karlīna savā istabā spēlējas gultiņā un kaut ko vāvuļo savā nodabā, bet Krišjānis klusi lavās no saviem apartamentiem, lai dotos skatīties multenes. Miegs vēl nāca kā liela lavīna, bet galvā dūrās sāpīga atziņa: "Viss. Rīt pirmais septembris. Turpmāk ap šo laiku mēs jau sen būsim mājās no dārziņa, pabrokastojuši un vispār diena jau kārtīgi būs ieskrējusies.
|
Augusts 21., 2015
11:54
Tas mirklis, kad septiņos no rīta Tev viens mazs cilvēks jāteniski uzsēžas virsū, dzied pašizdomātas melodijas bēbīšu valodā un ritmiski šūpojas tik sparīgi, ka Tev nākas viņu turēt, lai neizripo no gultas. Kad tik ļoti nāk miegs, bet tā dungošana ir labākais modinātājs, jo tādus mazus, savā nodabā dziedošus cilvēkus, nemaz tik bieži redzēt negadās. Mazais brīnums.
P.s. Ja tā turpināsies, tad laikam ar šo mazo cilvēku es no Mūzikas skolas neizbēgšu.
|
Augusts 19., 2015
10:55 - Karlīnai 1,4
Nedēļas nogalē, skaistā un saulainā dienā nosvinējām Karlīnas Krustabas.
Pati mazā lēdija aug griezdamās (arī burtiski, jo viena no viņas mīļākajām deju kustībām ir ritmiski griezties uz riņķi). Pēdējās dienas neļauj pieskarties savam ēdienam - grib ēst tikai pati. Pati ievieš savu kārtību, izvēlas, ko vilks mugurā (reizēm tas nozīmē - plika, ar krokšiem kājās un brāļa cepuri galvā), piešķir man drēbes, ko ģērbt... Arī pagalmā ļoti patstāvīgi darbojas un sevi nodarbina. Tikai jāvaktē, jo mēdz pieiet pie vārtiņiem, atpakaļ neskatoties pamāt ar roku: "Atā, atā," un iet prom. Vienvārdsakot, galva jau liela.
Ēd visu, izņemot zilo sieru un avenes. Dārzā visas ogas noēstas, ķiršus ēda trīcēdama, mēneszemenītes ir svētas, tagad grauž ābolus uz urrā. :) Plūmes ēda kaudzēm un skaisti atdeva kauliņus.
Mīl visus komandēt. Sevišķi mani. Ja grib kaut kur mani aizvilkt, bet es neklausu, ķērc nelabā balsī. :) Un ķērc arī tad, ja kāds uz viņas krēsliņa apsēžas. Vai iesēžas sauļošanās krēslā, ko viņa nolūkojusi... :D
Bijām Liepājā, Lietuvā, pie jūras vairākkārt. Arvien vieglāk ar viņu izbraucienos. Smuki mobilizējas. :)
Karlīnas firmaszīme - palaidņa smaids. Viņai atliek tik iedomāties par kādu palaidnību, kad pa visu seju uzplaukst žuļika smaids ar dzirkstelēm acīs un priekā sarauktu degunteli. Pati sevi uzreiz nodo, kas aiz ādas.
Saprotami runā maz. Mamma, tēte, bāpi (brālis), bebī (bēbis), atā, am-am-am, det (dzert), Oma, pai-pai, vau-vau (suns, bet bieži arī citus zvērus tā apzīmē), pē-pē (pīle), ciu-ciu (putni), auto, brrrr (braukt, ritenis, auto), eleganti jā un nē vietā saka mhm un m-m.
Var redzēt, ka ar brāli aug. Spēlējas ar mašīnām, skaļi rūkdama, spēlē futbolu un patīk ņemties ar lego (Duplo galīgi nerullē, vajag mazos). Lēkā pa batutu. Ja iedod rokas un palidz lekt augstāk, smejas kā kutināta. :)
Brīnišķīga, aktīva un ar viedokli.
|
Augusts 13., 2015
19:35
- Mammu, kad māsa sāks iet bērnudārzā, Tu tikai atceries pabrīdināt mazās grupiņas audzinātājas, ka Karlīna ļoti daudz ēd. Un ka viņa grib ēst VIENMĒR.
|
Jūlijs 22., 2015
21:35
Karlīna tāds susuriņš! Paņem mani aiz rokas un ved visur, kur vien ienāk prātā. Tā mēs ejam padzerties 100 reizes (jo viņai patīk, kā ūdeni var ieliet no bunduļa), mēs soļojam kā zaldāti apkārt pa māju, mēs rokrokā ejam glaudīt Loti, mēs meklējam kaut ko garšīgu, mēs darām visu, kas dāmai ienāk prātā. Bet, kad viņai aptrūkstas idejas, viņa ieved mani virtuvē un liek dauzīt galvu pret sienu.
|
Jūlijs 9., 2015
13:09 - Karlīna. Bez 5 minūtēm gads un 3 mēneši.
Tā nemanāmi un pēkšņi mums mājās ir uzradies cilvēks. No bēbīša vienā acumirklī ir izveidojies mazs, pašpārliecināts cilvēks, kurš iesaistās ikdienas darbos, saprot visu, ko runājam, aktīvi komunicē un būvē savu pasauli. Ar viņu visu ko var sarunāt - kur iesim, ko darīsim, ka jāuzvelk kurpes, jāpaņem cepure, ka jāpasauc brālis vai no visiem jāatvadās (jāsabučo un jāpamāj), ka ķiršiem jāizņem kauliņi, tāpēc noplūktos jānes vispirms man, ka izrautās nezāles jāliek spainī, bet izdzertie Actimel iepakojumi (vai citi tamlīdzīgi "pārpalikumi") ceļo uz atkritumiem, ka brīžam ir jādod roka, ka smilšu kastes smiltis paliek tajā iekšā, ka puķes smaržo un tās nedrīkst plūkāt... Ja runājam par to, ka kaut kur brauksim, viņa ātri paķer savu cepuri vai lakatiņu un skrien pie mašīnas, dauzās gar durvīm un rūc.
Viņa nav tik čakla uz runāšanu kā Krišjānis, bet saprotams, ka dāmai tas tik ļoti nav vajadzīgs, ja brālis visu no acīm nolasa. Atslēgas vārdi gan ir apgūti: dod, atdod, dzert, ņam-ņam (reizēm am-mam), pā (opā), mamma, tete, bāba (brālis). Ir lietas, ko atkārto, bet stabili nesaka. Vakar salika kopā savu pirmo mini teikumu, rādot man brālim nospertu plastalīna bumbiņu: "Am-am - nē," stāstot, ka to nedrīkst ēst.
Vēl arvien ļoti muzikāla. Pašai patīk spēlēt klvieres, pūst stabules, sist ritmu. Skanot mūzikai, ļoti aktīvi dejo līdzi un sit plaukstas. Amizanti groza dupsi, sit kājas un griežas kā vilciņš, streipuļodama pa visu istabu.
Ārkārtīgi spītīga un ietiepīga. Ja ko grib, bet nevar dabūt tajā pašā sekundē - ķērc ārprātā. Un tieši ķērc, ne kliedz. Ja Krišjānis viņu kaut kur nelaiž, nedod kādu mantu vai vienkārši traucē, kož un kniebj viņam. Ļoti dusmigi un apzināti izkaro savu vietu un tiesības.
Rāpjas visur, kur vien var uzrāpties. Pēc iespējas augstāk un tālāk. Trepes, krēsli, galdi, palodzes, batuti, stalažveidīgās trepes, lai tiktu kokā... Par to, kur un kā viņa spēj uzrāpties, visi brīnās.
Ārkārtīgi mīļa. Visus patīk apmīļot, sabučot, apskaut, paijāt. Spēlējas, spēlējas, bet tad pienāk un cieši apskauj... Ik rītu svēta lieta ir kādas 10 minūtes vienkārši gulēt un mīļoties. :) Ja brālim gadās kāda bēda, arī ātri skrien viņu mīļot un žēlot... Brālis vispār viņai tāds mazais Dieviņš, kuŗš nemitīgi tiek uzmanīts ar acs kaktiņu. Visu laiku kā astīte staigā viņam pakaļ. :) Arvien vairāk sāk abi kopā kaut ko čubināties. Spēlē jau "zobenu cīņas"...
Ai. Vispār superīga meitene aug. :)
|
Jūnijs 8., 2015
11:45
Pirmais saules/karstuma dūriens mazajam bērnam, ko noķert pilsētas svētkos - check.
Visādi citādi svētki bija brīnišķīgi, kompānija lieliska un pēcgarša laba. Izņemot dejas ar senču draugu, kurš man iekoda plecā.
|
Jūnijs 4., 2015
15:26
Nevaru vēl pierast, ka mans mazais bēbītis staigā.
|
Maijs 20., 2015
21:48
Tāds mazs, slims bēbītis, sagurušām actiņām un iesnām piebāztu galvu, šodien spēra savus pirmos brašos soļus.
|
Maijs 7., 2015
21:21
Mājas iegāde ir labākais, ko esam izdarījuši, lai sagādātu saviem bērniem laimīgu bērnību. Tagad, kad ar Karlīnu no jauna piedzīvoju pasaules iepazīšanas brīnumu, to īpaši apzinos. Plūkt zāli, pagaršot dažādas lapas, droši rakties pa smilšu kasti, pētīt kukaiņus, pataustīt zemi, zīmēt ar lāpstiņu smiltīs, aptaustīt koku stumbrus, biedēt putnus, ķert kaķus, gulēt zālājā... Viss jauns un viss brīnumains! Mēs atveram durvis un tur ir jauna pasaule. Droši pētāma, krustu-šķērsu izrāpojama, nogaršojama, ar smiekliem pieskandināma.
|
Aprīlis 27., 2015
18:45
Gads. Vecums, kad Karlīnā modies dramatiskās aktrises talants, kas visspilgtāk izpaužas brīžos, kad viņu sarāj (piemēram, par brāļa matu plēšanu). Atliek tik dusmīgāk uz viņu paskatīties, kad dāma uzreiz tēlo, ka raud. Ļoti ticami. Ja ārkārtīgi pacenšas, prot pat izspiest 2 asaras. Tās gan pazūd, tiklīdz novērsies. Momentā ar viltīgu smaidu sejā atsāk iepriekšdarīto.
Holivuda, Karlīna nāk!
|
Aprīlis 15., 2015
13:57
Ieeju vannasistabā, kur klusi pirms maza brītiņa nozudusi mazā lēdija, bet viņa jau uzrāpusies pie izlietnes un šiverē pa manu kosmētikas maciņu. Pamanījusi, ka pieķerta, viltīgi tik nosmaidīja un pati paplivināja gaisā koķetu: "Nu-nu-nu!"
Kā mans dārgais vīrs teica: "Vienīgais, kas interesē Karlīnu, ir nedarbi."
|
11:46 - Gads
Ai, neticami, bet vakar nosvinējām Karlīnas pirmo jubileju. Šķiet, ka pašas gaviļnieces mīļākie brīži bija tie, kad viņai dziedāja apsveikuma dziesmas - tad smaids aptinās trīsreiz ap galvu, bet rokas to vien darīja kā plaudēja. :) Dāvanā tika pie sava pirmā Puky. Pati atsperties gan netaisās, bet sēž kā ķipis un ar smaidu sejā gaida, kad nu viņu kāds (lasīt - mamma) vizinās pa māju. :)
Arī gada vecumā nekas daudz nav mainījies - Karlīna ir tikpat gaiša un mīļa kā līdz šim. Viņa kaut ko darbojas savā nodabā, bet ik pa brīdim pierāpo un kārtīgi samīļo. Un mīļo viņa visus, kas viņai patīk - arī pirmo vai otro reizi satiktus cilvēkus. Viņa tā vienkārši ļoti gaiši skatās uz visu un visiem. :)
Pēdējā mēneša laikā tāds liels attīstības lēciens nav bijis, tik tādās detaļās var pamanīt, kā viņa aug un pilnveidojas. Piemēram, kā neskatoties saprot, kur lieta nokritusi un pastiepjas to paņemt, kā viņa guļ pie spēļu sintizatoriņa, ar vienu pirkstu spiež taustiņus un klusi velk līdzi skaņu, kā viņa saprot lietu kārtību, no rīta koridorī krītos brālim ap kaklu un sakot "atā, atā" pirms viņš dodas uz dārziņu, kā viņa pati notīra pie lūpas pieķērušos putras gabaliņu,kā skaisti paņem glāzi, lai padzertos... Tādās mazās lietās un sasniegumos lēni uzplaukst mūsu mazā sieviete. :)
Rāpo ļoti, ļoti ātri, iespēju sastrādāt nedarbus pamana zibenīgi, pa trepēm rāpjas kā mazs mērkaķēns, staigā, pieturoties gar mēbelēm, stāv bez pieturēšanās tikai tad, ja nav pamanījusi, ka viņu neviens netur, un grib visā līdzināties brālim - stumda mašīnas, spēlējas ar bumbām un visu to, kam tik brālis pieskaras. :)
Saka: tete, mamma, atā, am-am, zeķe un kaut ko līdzīgu Lotei. Krišjāni vienu brīdi sauca par dudu, bet tagad vairs ne.
Gaidu, kad sāks staigāt, jo tagad ar viņas aktivitāti un vēlmi visur rāpot, ir grūti ārpus mājām. Bet gan jau. :) Ja spēj tik ātri diebt četrāpus,kāda tur motivācija sākt lēni tipināt? :)
|
Aprīlis 13., 2015
22:22
Trauku mašīnas ir, veļas mašīnas ir, arī visādi robotveidīgie putekļusūcēji pasaulē (pie mums gan tādi ietu bojām, taču tas jau cits stāsts) - bet kurš izgudros mašīnu, kas eleganti visu vakaros savāks aiz bērniem?
Bet tam jābūt gudram robotam - viņam jāatšķir, pie kuras ģimenes pieder katra Krišjāņa mašīna, jāzina, kuras mīkstās mantas kārta ir gulēt slimnīcā, kuras - grozā, kuri akmeņi ir dārgakmeņi, kuri - burvju, kura auto trase palikusi nejauši, bet kura ļoti īpaši tiek taupīta rītdienai.
Karlīnas mantas pagaidām tiek dalītas visnotaļ primitīvi - tādas, kuras dodas blakus gultā sapņus sargāt, muzikālās mantas, visas tās, kuras saberamas mantu kastē un atsevišķā kastē - Lego Duplo. To es robotam iemācītu.
|
Marts 19., 2015
18:45
Bet cita starpā, kad es jau sāku justies kā cilvēks un priecājos par diezgan veiksmīgi uzveikto pavasara vīrusu, manu stafeti ir pārņēmusi mazā lēdija, kas mokās ar 39 temperatūru un iesnām, kas līst kā no Niagāras ūdenskrituma. Nabaga mazais bēbītis un nabaga manas rokas, kuras neko citu kā mīļošanu un lološanu (arī turēšanu rokās, lai mazulīte var pagulēt) vairs neredz. Bet būs jau labi.
|
Februāris 16., 2015
09:17 - 10
10 mēnešus liela Karlīna ir ļoti priecīga Karlīna.
No līdējas pārvērtusies par mazu rāpotāju. Iet pāri visam kā mazs tanks, rāpjas uz palodzes no dīvāna un visur citur, kur vien var uzlīst. Mīļākā atrakcija - no palodzes strauji krist uz galvas dīvānā (man par lielām šausmām, jo galva lokās uz visām pusēm, bet pati spiedz laimē). Kļuvusi daudz stabilāka, veiklāka, bez problēmām uzlasa pat mazas drupačiņas, tā ka ar sīko motoriku arī viss labi - attīstās godam.
Gatavojas arī lielai runāšanai, izpildot dažādus pašizdomātus vingrinājumus ar muti un mēli - šņāc, čāpstina, šmaukstina un staipa mēli uz visām pusēm. Saka arī dažus vārdus, bet pagaidām, lai arī vietā un ar pareizo domu, tikai atkārtošanas režīmā, tāpēc vēl neskaitu kā runāšanu. Piemēram, uz jautājumu: "Gribi dzert?" apstiprinošā atbilde ir: "Dzet." Tāpat saka arī "zeķe", "Lote" un "tēte".
Izteikti sākusi mīļoties un dot bučas. Naktī, kad paņemam blakus uz rīta pusi, aizmieg, man ap kaklu apķērusies.
Ēd praktiski visu, patīk kost lieliem gabaliem, reizēm mēdz aizrīties, bet nu jau smuki iemācījusies pati atklepot un izspļaut traucējošos kumosus. Ļoti daudz dzer ūdeni.
Ik dienu var redzēt kā "pieņemas prātā" un sadomā visādas viltības, saprotot kaut kādas notikumu virtenes - ka, pavelkot dīvāna pārvalku, pultis no atzveltnes nokritīs zemāk, kur var aizsniegt, katālu nolikto karoti var pievilkt klāt ar galdauta palīdzību, ka pakāpjoties uz spilvena var uzrāpties uz TV galdiņa...
Ļoti aktīva un enerģiska. Ikdienā jau pierasts, tikai, noliekot blakus citiem mazuļiem, var ievērot to mazo Duracell zaķi, kas viņā mīt. :)
Vispār briesmas- pāris mēneši un gads jau.
|
Janvāris 18., 2015
16:12 - Karlīnai 9
Jau četras dienas mums mājās ir deviņus mēnešus liels cilvēks.
Neticami, cik ļoti viņa izauga sava astotā mēneša laikā. Konkrētāk - pa Ziemassvētku un Jaungada brīvdienām. No maza tārpiņa pārvērtās divkājainā cilvēkā, kurš ceļas augšā visur, kur vien var pieturēties pie gana stabila atbalsta punkta. Viens mirklis un viņai ir pavērusies jauna palaidnību pasaule - dažādas tehnikas, sveces, brāļa mantas, kas līdz šim slēpās uz augstākiem plauktiem... Atklājusi ksilofona burvību, mašīnas, Lego Duplo. Lego kādu brīdi ir mīļāko mantu saraksta augšgalā.
Otra lieta, kas pēkšņi notikusi ar mūsu bērnu šomēnes - viņa sākusi ēst! Gaļu. Daudz gaļas. Cepešus, meža gaļas, ceptas vistas... Padod tik. Nekādi bērnu biezeņi vai putras viņai nepatīk. Gaļa, dārzeņi, kas cepti kopā ar gaļu un augļi. No tādiem "starpēdieniem" - biezpiens un jogurti garšo. Bet, jā - pirmā nopietnā cilvēka maltīte bija šmorēta meža gaļa ar kartupeļiem, uzdzerot kefīru no manas glāzes. Smalki. :)
Vēl arvien ļoti patīk mūzika un mehāniski radītas skaņas. Spēlē ksilofonu, dauza visu iespējamo ritmā pa cietām virsmām (piemēram, metāla krūzīti ar apdullinošu troksni). Kad sāk skanēt ātrāka dziesma, man viņa jāķer, jo mēdz sākt lēkāt tik enerģiski, ka pati sevi nespēj noturēt vertikāli. Abi ar brāli mēdz mocīt to gudro kucēnu (vai kā viņu sauc) - tas skan, čalis dzied, dāma danco.
Sākusi arī apzināti darīt kaut kādas lietas, lai citiem prieks. Piemēram, saraukt degunu un smieklīgi šņākt. :D Tāpat arī skandālus sarīko - dibens gaisā, deguns gultā un brēc atsperdamās. Ik pa laikam apklust un paskatās, vai es vēl skatos. Ja skatos - brēc tālāk.
Acīm redzami pieaudzis tāds sapratnes līmenis, kad ar viņu runā. "Ēdīsi?" Un dāma kļūst tāda ļoti rosīga un nepacietīga. "Opā?" Un viņa jau ir piecēlusies uz ceļiem, ar rokām gaisā. "Brauksim pēc Krišjāņa uz bērnudārzu?" un visi miegi pāriet, smaida un ģērbjas ar prieku.
Brīžiem sanāk skaists un apzināts "Memme".
|
Decembris 18., 2014
16:16
Mazajam bērnam trešo dienu temperatūra.
Lielajam bērnam naktī ar smakšanas lēkmi sākās laringīts.
Šodien bija lielā bērna ilgi un ļoti gaidītais karnevāls dārziņā, uz kuru viņš, saprotams, netika. Sirdsēsti ziloņa izmērā, un tas vēl maigi sakot.
Vēl šodien viņam ģenerālmēģinājums tautasdejām, jo sestdien divi koncerti jānodejo...
Dienas izaicinājums: atdalīt abus slimotājus vienu no otra, lai neapmainās baciļiem, izpatikt abu kvēlajām vēlmēm, pa vidu apdzēst ugunsgrēkus darbā un saglabāt veselo saprātu.
Dienas prieks: apdeitoju TV un tagad man skaisti skan Spotify fonā. :)
Un tagad abi jāsapakoun pie ārsta jānogādā.
|
Decembris 14., 2014
22:33 - 8!
Astoņi kustoņi, astoņi kustoņi... Nē. Astoņi mēneši!
Savos astoņos mēnešos Karlīna strauji no zīdainīša pārtop cilvēciņā. Ar savu viedokli, rituāliem un interesēm. Ļoti patīk mūzika, patīk dejot (ja spoguļa priekšā - vispār ideāli), patīk mantas, kas mehāniski grabināmas, kam var sūkāt vai knibināt lentītes un zīmītes.
Ģimenē katram sava loma Karlīnas acīs. Nekā svarīgāka pasaulē par mammu nav - mieriņam, pusdieniņām, miedziņam, prieciņam. Brālis ir visinteresantākais un smieklīgākais. Vienalga, ko viņš dara, kaut vienkārši lēkā, Karlīna smejas kā kutināta. Bet tētis - tētis ir kaut kas īpašs. Kad viņš vakaros pārbrauc mājās, momentā metas spiegdama uz koridoru pretī un plivina rokas, kājas pa gaisu, lai ceļ viņu opā. Tad, tikusi augstu, augstu, TIK lepni skatās apkārt! Viņiem vispār labi abiem kopā. Tik līdz brīdim, kad es parādos istabā. Viņi var mierīgi un omulīgi dzīvoties, kamēr es virtuvē gatavoju, bet, tiklīdz tieku pamanīta es - viss, ieslēdzas taurīte.
Viņa dievina ūdeni, patīk pirtī, patīk vannā. Mīļākā nodarbošanās - vienkārši šļakstīties.
Ārprātā spītīga. Salīdzināt jau nedrīkst, bet ar Krišjāni mums mājās nav bijis neviens nožogojums - ne trepēm, ne kamīnam. Visu esam varējuši sarunāt. Bet šitā meitene! Simtu piecpadsmit reizes katru dienu viņa lien pie malkas, bet mēs aiz kājas viņu velkam klāt. Viņa spēlējas kaut ko savā nodabā,bet, tiklīdz pamana, ka neviens viņu nepieskata - momentā pie malkas klāt! Uh! Trepes vēl nav atklājusi, bet pieņemu, ka arī tas mums būs pārbaudījums.
Astoņus mēnešus sagaidījusi ar vienu zobu mutē. Nerāpo, bet lien uz vēdera mērkaķa ātrumā. Pieturoties stutējas uz ceļiem, bet vēl tāda pavidam nestabila. Mēģina stutēties kājās, bet, paldies Dievam, nesanāk.
Feina, feina meitene aug. Ļoti smaidīga un mīļa. Ar izteiksmīgām acīm un skropstām līdz uzacīm. :) Kad izaugs mati, vispār no brūtgāniem neatkausimies. :)
|
Decembris 5., 2014
22:51 - Aug žuļiks nr 2
Karlīna ļoti labi zina savu vārdu. Un visus mīļvārdiņus. Atliek viņu tikai pieminēt kādā sarunā, viņa uzreiz skatās un klausās, kas nu būs. BET. Tiklīdz viņa sadomā doties nedarbos, momentā aizmirst i savu, i visus pārējos vārdus. Piemēram, uzņem kursu malkas virzienā (un, ja viņa domā, ka neviens neskatās, tad lien ar tādiem kā palēcieniem mērkaķa ātrumā), bet, kad viņu sauc, tikai piebremzē un uzmanīgi skatās kaut kur pretējā virzienā... Neko nezina, neko nedzird... Tad lēni sāk līst tālāk. Uz atkārtotiem saucieniem seko diezgan skaļa ķiķināšana. Protams, pretējā virzienā, jo jātēlo, ka nedzird.
|
|
|