|
|
|
Jūlijs 28., 2016
09:28 - Slapjā baseina problēma
- Karlīna, skaties! Lietus!
- Nēēē! Baseins paliks slapjš! Baseins paliks slapjš!
|
Jūlijs 25., 2016
13:43
Vakar izstaigājāmies pa Zoo, kur Karlīna atkal būra drāmas tētim ("Es esmu tēta meitiņa! Tēta metene!"). Ar mani viņa iet un nečīkst kilometru kilometriem, jo zina, ka nenesīšu, bet ar tēti... Ū-la-lā! Uzreiz tik kaprīza un nevarīga. Tā arī reiz pateica, ka tētis liels un stiprs. Skaidrs, ka tādam lieliskajam vīrietim mazā lēdija uz rokām vien jānēsā. :)
Toties vakarā, kad vīrs ar bērniem kāpa uz lāvas... Kā man patīk tie sakarsušie bērni, kas nāk no pirts ārā! Mati slapji, vaigi sarkani, acis laimē spīd. Dvieļos satinušies un absolūti skaisti savā bērnišķīgajā priekā.
Tā kā es šajā grūtniecībā īsti uz pirti neeju, jo neprasās, šķeit, ka Karlīna pēršanos uztver kā īpašu rituālu kopā ar tēti. Un tas ir tik skaisti! :)
|
Jūnijs 30., 2016
16:36 - Tie bērnu prāti ir neizdibināmi
Manu mammu Krišjānis sauc par Vecmariju, bet Karlīna par Naptu. Un, nedod Dies' sajaukt, ar kuru bērnu runā, Krišjānim, piemēram, pasakot, ka brauksim pie Naptas. Vienmēr izlabos, ka pie Vecmarijas.
Un viņa ne tuvu nav vārdā Marija. Arī idejas par to, kur lēdija izrāvusi vārdu Napta, man nav.
Vectētis gan ir abiem vienā vārdā saucams. Tur mums vismaz skaidrība.
|
Jūnijs 13., 2016
22:29
Karlīna svētdien no rīta pamanījusi, ka tētim pēc pirts āda sākusi iet nost no pleciem, bija ļoti sašutusi: "Tētis pārplīsis!!! Kā balons!"
|
Jūnijs 4., 2016
15:51 - Diena mammai un meitai
Šorīt palaidām savus vīriešus pavadīt brīvdienas Vidzemes pusē, bet pašas uzslēdzām skaļu mūziku un kārtīgi izdejojāmies. Labāku dienas sākumu divatā nevar vēlēties. :)
Vēl mēs ēdām konfektes, kārtīgi izsmējāmies, tēlojot vilkus un tādā priecīgā noskaņā rokrokā sakārtojām māju.
Pirms pusdienlaika ēdām biezpienmaizītes terasē, šūpojoties šūpuļdīvānā un mīļojāmies, sagaidot katru stiprāku vēja pūtienu - lai siltāk.
Tagad mums top zaļo zirnīšu sautējums un priekšā ir viena lieliska pēcpusdiena divatā. :)
|
Maijs 16., 2016
09:45
Ik dienu ir kāds brīdis, kad pabrīnos par to, cik daudz Karlīna jau runā. Man viņa vēl šķiet tāds bēbītis tomēr. Mazs kunkulītis. Bet, nē. Liela dāma ar savu viedokli, kuru sāk izteikt jau skaistos paplašinātos teikumos.
|
Maijs 6., 2016
09:34
Kad maziņš bērniņš apslimis, mazam bērniņam nenāk miegs. Jau 3 naktis nenāk miegs.
Man, protams, ļoti patīk aprunāties ar meitu, bet visu cauru nakti aktīvi komunicēt tomēr nav manā gaumē. "Mammu? Mamm-muuuu! Samīļojamies. Samīļošu arī tēti. Iedod rociņu! Nē, otru. Mammu, Tev ir zobi? Man ir. Brālim arī ir. Tēti, samīļojamies! Ruk-ruk-ruk, emu Peppa. Mammuķītīī.... Mamma, mamma, mamma... Neguli! Iedošu buču! Kur brālis? Čuč? Labi. Nē, neguli! Samīļojamies. Mammu, mammu, mammu... Gribu pienu. Tētīīī! Lūdzu, pienu!"
|
Aprīlis 12., 2016
10:24 - Krišjānis gaida
"Mammu, man šķiet, ka man mazā māsiņa ļoti patiks. Viņa noteikti būs tikpat forša kā Karlīna."
|
Februāris 23., 2016
17:49
Vieni no mīlīgākajiem vārdiem Karlīnas repertuārā ir ambuči (mandarīni), pidžiks (pidžamma) un mammuķītis.
|
Februāris 22., 2016
21:18
Tāda laba sajūta, kad bērnam atgriezusies normāla ķermeņa temperatūra. Tie gripveidīgie vīrusi ir baisi. Bērniņš pat galvu neļāva sev paijāt - mati sāpēja, viss sāpēja.
Ēdusi nav jau nedēļu.
Tagad vieglu antibiotiku kurss, lai tiktu galā ar to nežēlīgo klepu.
Cerams, ka apetīte atgriezīsies, citādi baisi skatīties uz manu ēdelīgo meitēnu, kurai pat končas nekārojas. Vienīgā pārtika - Aktimeļi. :/
|
Februāris 12., 2016
10:26
Karlīna ir absolūti brīnišķīga. Viņā mijas viltība un spīts ar milzīgu atvērtību un sirsnību. Viņa uz jautājumu: "Kurš dara blēņas?!" godīgi un ar entuziasnu atbild: "Es!" Bet tajā pašā laikā neviens viņu nepiespiedīs atzīties, ka šmuce ar kaku dārziņā ir sanākusi viņai: "Nē! Anannā Gita!" Un viņa kā īsts politiķis zina, ka, lai nostiprinātu savas pozīcijas, ir jāpārliecina pēc iespējas vairāk cilvēku, tāpēc nu jau liela daļa bērnudārza no viņas ir dzirdējuši, ka "anannā (audzinātājai) Gitai kaka biksēs".
Un vēl viņa ir brīnišķīgi pārņēmusi ideju, ka viss, kas nav te, ir darbā. Labi, tētis darbā, mamma darbā, brālis darbā... Bet arī pazudušais zaķis ir darbā, gulta, kad negribas iet gulēt ir darbā, viss un visi ir darbā. Noslēpj kaut ko un priecīgi stāsta, ka darbā.
Un vēl viņa ar visu uzreiz dala ar brāli. Jebkuru gardumu, pie kā tiek, vispirms piedāvā Krišjānim. Pat šodien, no savas dāvanas izvilkusi kinderolu, uzreiz vispirms to piedāvāja brālim. Vai nav skaisti?
Un pucējas. Apliek manas krelles ap kaklu, savas, kas uz gumijas, tiek lietotas vainadziņa vietā, uz rokas rokassprādze. Grozās gar spoguli un priecīgi secina: "Dāma!"
Burvīga meitene aug.
Un viņai šodien vārda diena. :) Reizē ar vēl vienu burvīgu dāmu. Manu māsu. :)
|
Janvāris 15., 2016
15:15 - Karlīnai gads un 9 mēneši
Savādi, cik dažāda viņa spēj būt. Brīžam mazs bēbītis, kas ierušinās klēpī, piespiežas un gaida, ka viņu samīļos, papaijās un visu viņas vietā izdarīs, bet citubrīd pārsteidz visus ar savu attapību, patstāvību un spēju tikt galā ar dažādām situācijām.
Lieliski iejutusies bērnudārzā, izprot turienes kārtību, patīk bērni un māk pateikt vārdus jau lielākajai daļai (tikai Emīliju viņa par Emmu sauc un dažus puišu vārdus es īsti nespēju atšifrēt). Ļoti lepojas ar visiem rokdarbiem, ko nu viņi tur pa bišķim meistaro - katru reizi rāda un man jāpriecājas. Un priecājos no sirds. Tagad gan retāk ārā iet, kad mīnusīi vai puteņi mēdz uzlekt, bet, piemēram, kolektīvajā ziemas sporta dienā bija vienīgā no mazajām grupiņām, kura iesaistījās kopējās aktivitātēs. Domāju, tas tāpēc, ka brālis tur bija.
Ļoti saimnieciska. Patīk lietas nolikt vietās, klāt galdu, pēc ēšanas aiznest traukus, izmest visas liekās lietas, satīrīt un palīdzēt.
Vēl arvien muzikāla. Patīk klausīties mūziku, dziedāt, dejot. Dzied pašizšdomātas dziesmiņas no sērijas: "Zaķuks, lāčuks, la-la-lā". "Zeķeeeees, zeķeeeeez, zeķukiiii" vai variācijas par šūpuļdziesmu tēmu "Lāāācīīī, kāāāpā" un "Pelēēē miegu". Velk līdzi melodijas dažādām dziesmām, kas skan pa radio, multenēs vaēi tv. Bet ne visām.
Diezgan strauji attīstās valoda. Zvēri un putni no "ņau-ņau", "ciu-ciu" nu jau ir suņi, kaķi, putni, eži utt. Patīk visu saukt miļvārdiņos - mammucis, tētuks, zeķuki, lampucis, opucī, džempucis, zaķuks, lāčuks, bēbucis u.c. Patīk komandēt citus: "Nāc! Nāc! Sēdi!" un izkomandē, kas nu tagad būtu jādara. Smuki strīdas pretī brālim un vispār neļauj nevienam kāpt sev uz galvas. :D
Mīļākās multentes: Frozen, Peppa, Maša un lācis. Jā, un Šreks, bet tas vairāk no Ziemassvētku īsās multenes.
Runā, smejas, un bļaustās miegā. Piemēram, "Šreks, Šreks! Ballītē!"
Par bēbīti pārvēršas uz gulēt iešanas laiku, kad pēkšņi ir maza, sargājama, vajag tikai mammu un vēlams lielajā gultā. Tur mums ir cīņa. Bet gan jau. :)
|
Janvāris 13., 2016
11:55
Karlīnai sapņi ir piedzīvojumu pilni - viņa reizēm raud, reizēm smejas, reizēm pļāpā. Šonakt, piemēram, labu brīdi skanēja izsaucieni par tēmu: "Šreks! Šreks! Balīīītēēēēē!"
|
Janvāris 8., 2016
08:51
Karlīna brīžam tik mīlīgi smieklīga. Soļo apņēmības pilna uz bērnudārzu, skatoties apkārt uz miglu, kas sarmas formā pielipusi pie katra zara, te pēkšņi - bum - apaļais kombinezonrausis ir vēkšpēdiņ. Sēž samulsusi, plikšķina acīs kā Kraukšķītis no Stārastes pasakas un samulsusi jautā: "Kā tad tā?"
|
Oktobris 22., 2015
16:30 - Pusotrgadnieces vārdu krājums
Par ģimeni:
mamma, tete, bāli, oma, Nnnnna (Līna), vetete (vectētis).
Par zvēriem:
aita, nau-nau (kaķis), vau-vau (suns), mūū (govs), pu-pu-pu (ezis), zis (zirgs), sisi (sivēni (no Sisidras)), i-ā-ā (ēzelis), ciu-ciu (putni).
Par apģērbiem:
zeķe, čība, zāba (zābaks), kāja (mēdz apzīmēt visu, kas kājās velkams), šalle, cepi (cepure), bodī, cim (cildi).
Pieklājības vārdi:
lūc (lūdzu), padiss (paldies), čau, atā, un kaut kas uz "labdien" pusi.
Mīļie vārdi:
pai-pai, mīlsss (mīļš).
Ēdamlietas:
cepī (cepums), ņam-ņam (ēst), dzet (dzert), sūū (sula), nnna (ūdens), bāā (banāns), pupa.
Multenes:
Pepa, Sisi (Sisidra), Šeks (Šreks)
Un tad mazie vārdi:
jā, nē, pē, kaka, fui, labi, ciet, māja.
|
Oktobris 1., 2015
13:17
Pirmās dienas bērnudārzā (patiesībā jau nedēļa, jo rīt BD ir slēgts) ir pagājušas neticami viegli. Karlīna ļoooti patīk. Šorīt mums pat bija maza drāmas buršana, jo lēdija atteicās vispirms vest brāli uz viņa grupiņu - gribēja uzreiz iet uz savu. Pēc tam man ar viņu bija jāskrien teciņiem vien uz dāmas grupu, kur nevarēja sagaidīt, kamēr noģērbsies - dauzījās momentā gar durvīm. Šodien sagaidīja mani ļoti priecīga, samīļoja, saģērbās, izgājām ārā, bet no dārziņa gan prom labu laiku netikām, jo bija jālēkā pa apmalēm un jāpēta pasaule. :) Audzinātājas un auklīte arī stāsta, ka ļoti viegli iejūtas, ātri savu vietu pie galdiņa akceptējusi un citus tur pārāk nelaiž apsēsties rotaļu laikā. Šodien pat nav sēdusies uz poda, kamēr viņai bikses nenovelk (un tas ir daudz). Ārā tik Krišjāņa spēļu laukumu vaktē un gandrīz aizskrējusi prom, kad ieraudzījusi, ka vecākie bērni nāk ārā (tātad arī brālis).
Vienvārdsakot - neticami.
Vēl gan gaidu, kurā brīdī būs lūzuma punkts.
|
Septembris 29., 2015
17:20 - Tipu tapu prom pa bērnudārza taku
Jau divas dienas man mājās visi divi bērni ir bērnudārznieki.
Karlīnai ļoti laimējies ar audzinātājām un brīnumainu auklīti. Viņas tik mīļi un veikli tiek galā ar 12 ķipariem, ka skatīties un brīnīties. Neviens neraud, nesūdzas un saprotas viņi bez vārdiem. Vakar pāris stundas nodzīvojos ar lēdiju pa grupiņu. Audzinātāja un auklīte rāpo ar mazajiem, rīkojot sacensības, viņas kopīgi dzied, zibens tempos ģērbj bērnus sev vien saprotamā kārtībā un secībā, un daudz smejas kopā ar mazajiem. Tas viss tik priecīgā gaisotnē, ka Karlīna jau pirmajā dienā gana organiski iekļāvās kopējās aktivitātēs (vienīgi uz poda gan, kur visi ar plikiem dupšiem, mana jaunkundze atteicās bikses novilkt un sēdēja ar visām. arī šodien.). Šodien aizgāju pakaļ, kad jaunieši vēl ēda pusdienas. Sēdēju brīdi aiz durvīm un klausījos, kā audzinātāja un auklīte lielīja visus bērnus, cik braši ēdāji un cik maz šmuces uz priekšautiņiem tiek, kā visiem garšo un vispār malači. Pretī man iznāca ar dzīvi ļoti apmierināta meita. Samīļojāmies, braucām mājās dziedādamas, un tāda pati smaidīga momentā aizmiga pusdienlaikam.
Ļoti laba sajūta.
|
Septembris 23., 2015
10:18
Mans mazais, mīļais auns vakar divas reizes savā spītā izklājās uz veikala grīdas. Nekādu kašķu un kliegšanu - sapūtās, apgūlās un blenza griestos kādas 10 sekundes. Tad piecēlās un gāja tālāk, it kā nekas nebūtu noticis.
|
Septembris 2., 2015
15:43
Tā. Papīri nokārtoti un ar oktobri arī mazā lēdija kļūs par oficiālu bērnudārznieku. Grupiņa traki maza, bet jauka. Ar vienu no audzinātājām viņai ļoti paveicies (otru neesmu satikusi), arī auklīte izskatās jauka. Kamēr mēs runājāmies ar audzinātāju, Karlīna jau apskatīja mantas un, protams, paņēma sev leļļu bēbi (bēbji ir topā, tie tiek visur pamanīti un leļļu rati ir viņas mīļākā manta). Kad viņai draudzīgi gribēja pieskarties auklīte, tad gan momentā bija man klāt un apkrita ap kāju. Bet gan jau. Audzinātāja piekrīt manam scenārijam par radināšanos pie dārziņa, turklāt tagad mēnesi viņa katru dienu būs bērnudārzā, jo jāved no rītiem brālis un pēcāk pakaļ jādodas - gan jau apradīs arī ar vietu kā tādu. Vakar jau izšiverēja pa rotaļu laukumiem un satusēja ar divgadniekiem.
Vienīgā problēma - līdz ar agro celšanos viņa vairs īsti neizvelk dienu ar vienu pusdienlaiku. Ceru, ka pa mēnesi adaptēsies tomēr.
|
Septembris 1., 2015
13:13
Jau pirmajās stundās pēc Krišjāņa aizdošanās uz dārziņu man tapa pilnīgi skaidrs - ar diviem bērniem mājās ir krietni vieglāk kā ar vienu. Tagad dāma tā vietā, lai spēlētos ar brāli vai vismaz viņa tuvumā, dricelē mani pēc pilnas programmas.
|
|
|