|
|
|
Jūlijs 9., 2015
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) amanita | 13:09 - Karlīna. Bez 5 minūtēm gads un 3 mēneši.
Tā nemanāmi un pēkšņi mums mājās ir uzradies cilvēks. No bēbīša vienā acumirklī ir izveidojies mazs, pašpārliecināts cilvēks, kurš iesaistās ikdienas darbos, saprot visu, ko runājam, aktīvi komunicē un būvē savu pasauli. Ar viņu visu ko var sarunāt - kur iesim, ko darīsim, ka jāuzvelk kurpes, jāpaņem cepure, ka jāpasauc brālis vai no visiem jāatvadās (jāsabučo un jāpamāj), ka ķiršiem jāizņem kauliņi, tāpēc noplūktos jānes vispirms man, ka izrautās nezāles jāliek spainī, bet izdzertie Actimel iepakojumi (vai citi tamlīdzīgi "pārpalikumi") ceļo uz atkritumiem, ka brīžam ir jādod roka, ka smilšu kastes smiltis paliek tajā iekšā, ka puķes smaržo un tās nedrīkst plūkāt... Ja runājam par to, ka kaut kur brauksim, viņa ātri paķer savu cepuri vai lakatiņu un skrien pie mašīnas, dauzās gar durvīm un rūc.
Viņa nav tik čakla uz runāšanu kā Krišjānis, bet saprotams, ka dāmai tas tik ļoti nav vajadzīgs, ja brālis visu no acīm nolasa. Atslēgas vārdi gan ir apgūti: dod, atdod, dzert, ņam-ņam (reizēm am-mam), pā (opā), mamma, tete, bāba (brālis). Ir lietas, ko atkārto, bet stabili nesaka. Vakar salika kopā savu pirmo mini teikumu, rādot man brālim nospertu plastalīna bumbiņu: "Am-am - nē," stāstot, ka to nedrīkst ēst.
Vēl arvien ļoti muzikāla. Pašai patīk spēlēt klvieres, pūst stabules, sist ritmu. Skanot mūzikai, ļoti aktīvi dejo līdzi un sit plaukstas. Amizanti groza dupsi, sit kājas un griežas kā vilciņš, streipuļodama pa visu istabu.
Ārkārtīgi spītīga un ietiepīga. Ja ko grib, bet nevar dabūt tajā pašā sekundē - ķērc ārprātā. Un tieši ķērc, ne kliedz. Ja Krišjānis viņu kaut kur nelaiž, nedod kādu mantu vai vienkārši traucē, kož un kniebj viņam. Ļoti dusmigi un apzināti izkaro savu vietu un tiesības.
Rāpjas visur, kur vien var uzrāpties. Pēc iespējas augstāk un tālāk. Trepes, krēsli, galdi, palodzes, batuti, stalažveidīgās trepes, lai tiktu kokā... Par to, kur un kā viņa spēj uzrāpties, visi brīnās.
Ārkārtīgi mīļa. Visus patīk apmīļot, sabučot, apskaut, paijāt. Spēlējas, spēlējas, bet tad pienāk un cieši apskauj... Ik rītu svēta lieta ir kādas 10 minūtes vienkārši gulēt un mīļoties. :) Ja brālim gadās kāda bēda, arī ātri skrien viņu mīļot un žēlot... Brālis vispār viņai tāds mazais Dieviņš, kuŗš nemitīgi tiek uzmanīts ar acs kaktiņu. Visu laiku kā astīte staigā viņam pakaļ. :) Arvien vairāk sāk abi kopā kaut ko čubināties. Spēlē jau "zobenu cīņas"...
Ai. Vispār superīga meitene aug. :)
|
Reply
|
|