|
|
|
Februāris 19., 2017
14:54
Ak, iedvesma. Kur Tu esi, mīļā-dārgā?
Man Tevi šodien ļoti vajag, bet nekur neredzu.
Slinkums gan tepat vien ganās.
|
Oktobris 14., 2015
14:54
Atpakaļ biroja realitātē.
Telefons karsts.
|
Augusts 5., 2015
22:05
Šodien biju apskatīt ofisu, kur darbs gaida mani. Skaists. Ar kamīnu, verandu, burvīgu iekšpagalmu un pat vannu. Bet sajūtas divējādas. Kā pastiept laiku?
|
Jūlijs 22., 2015
13:16
Es vienmēr esmu strādājusi tādā kā "iedvesmas režīmā". Respektīvi - es varu bumbulēties, gaidīt īsto brīdi, šķirstīt internetu, bet, kad man uznāk iedvesma strādāt, es ļoti īsā laika posmā izdaru āāārkārtīgi daudz. Strādāju ļoti viļņveidīgi, bet tajos viļņa augšējajos punktos pamanos sasniegt visnotaļ pieklājīgu kopējās produktivitātes vidējo aritmētisko. Visu laiku tik produktīvi strādāt es nevarētu - es izbeigtos, bet vienmērīga darba slodzes sadale man nekādi nesanāk, jo mana iedvesma nesēž ar mani visu laiku. :) Un, lūk, divi bērni un darbs no mājām būs mani mazliet iemācījis kontrolēt savu iedvesmu, lai tā nāk pie manis ikurāt tad, kad vajag - viens bērns guļ, otrs lasa ķiršus, un manai iedvesmai ir tieši stunda laika, lai paveikto neiespējamo.
Darīts.
|
Decembris 8., 2014
21:46
Piektdien gandīz sasniedzu savu lūzuma punktu. Kad gribēju tikai sēdēt dīvānā un blenzt vienā punktā. Teikt, ka pietiek.
Bet pagāja brīvdienas, divas dienas mazliet atslēdzos, nomierinājos, šodien savācos un šo to labu padarīju, sarunāju rīt svarīgu tikšanos un pamazām mēģinu stūrēt to kuģi pareizajā virzienā.
Tā mana lielākā svārstīšanās ir starp "tagad nav īstasi laiks tādai slodzei, baidos, ka organisms saies uz īso" un "man dikti patīk tas darbs, es gūstu gandarījumu, un tas mani negaidīs vēl gadu".
Emocijas ļoti lēkā. Finansiāli tas arī nav tik liels ieguvumskā vajadzētu.
Pabeigsim gadu un tad ar jauno gadu - jaunu, skaisu dzīvi.
|
Novembris 22., 2014
22:40
Ir brīži, kad es sev jautāju - nafig man tas viss vajadzīgs? Mierīgi dzīvotu savu mājsaimnieces dzīvi, rūpētos tik par bērniem, runātu ar citām mammām (arī tik par bērniem), gatavotu ēst, risinātu mājas jautājumus, skatītos seriālus un gulētu pusdienlaikus. Parasti tā ir, kad darbs darbu dzen, bet taustāma rezultāta vēl nav, Krišjānis grib, lai es skrūvēju konstruktoru, bet Karlīna lien pakaļ un čīkst. Vai veikalā, kad automātiski gribas paņemt kādu žurnālu, bet komplektā nāk skaudra apjausma, ka tādām lietām man jau dažus mēnešus neatliek laika necik. Tad manī mostas sliņķis parastais (un manī tāds ir MILZĪGS), kas nesaprot to manu personības daļu, kura grib rosīties un realizēties arī ārpus mājas. Labā ziņa - abām manām personības daļām patīk tas, ko mēs kopīgi darām. Un ir forši tie brīži, kad padarītais nes gandarījumu. Tāds mazais prieks un lepnums. Un daudz jauna. Un, jā. Ir labi.
Karlīna samācījusies gulēt pusdienlaikus pārbraucienos vai pavisam garlaicīgās tikšanās reizēs, telefonā pārsvarā lietoju skaļruni, lai var mainīt pamperus un runāt vienlaicīgi, ātri datorā rakstu ar vienu roku un pat mājās lietoju e-pastu telefonā, jo, guļot blakus bēbītim, tā var ērtāk strādāt. Ja datoru noliek uz kafijas galdiņa, tad var sēdēt uz grīdas un ļaut bērnam ložņāt pār manām kājām. Vienīgā skāde - Karlīnai nepatīk pastaigas tumsā, tāpēc mūsu ikpēcpusdienas pastaiga pēc Krišjāņa uz BD ir vai nu nervoza vai nav vispār (braucam ar auto).
Bet laikam skan trakāk kā ir. Mums kaut kā gana organiski viss sanāk. Un kolēģi ir brīnišķīgi - palīdz ar Karlīnu, saprot, sapulcē nepievērš uzmanību,kad kādā stūrī pabaroju mazo. Tāda maza un mazliet traka ir mana pasaule šobrīd. :)
|
Septembris 27., 2014
20:00
"Kā veiksmīgi apvienot darbu ar zīdaiņu izklaidēšanu". Tā sauks manu pirmo grāmatu. Kuru uzrakstīt man nebūs laika.
Bet pagaidām viss pozitīvi.
|
Novembris 26., 2013
15:46
es nespēju strādāt organizēti.
kad es gatavoju, virtuve pārvēršas par milzīgu klājienu. ar skaudību lūkojos uz tām dāmām, kas māk tā eleganti - gatavo un pa vidu tā nemanāmi visu uzreiz novāc, noskalo, noslauka... aiz manis paliek karalauks.
un tieši tāpat ir birojā. viss galds nosēts ar papīriem, miljons mazām lapiņām, kur pierakstīti telefona numuri, kaut kādas idejas, darbi, telefonsarunu piezīmes. pa vidu kafijas krūze, ūdens, cepumi, valrieksti (starp citu, palīdzot dzelzim uzsūkties, tāpēc graužu. cepumi, protams, palīdz tikai liekajiem kilogramiem). tad man te vēl ir puķes, žurnāli, sveces, kā arī pildspalvas, zīmuļi un tādas lietas, kas nekādi nesēž savā trauciņā, bet blandās apkārt pa galdu. vienvārdsakot, mākslinieciska nekārtība. kad galīgi vairs nespēju izturēt, visu sastumju elegantā kaudzītē.
pāris reizes esmu mēģinājusi uzturēt kārtību. tad es neko nevaru atrast.
|
Oktobris 23., 2013
11:39
pēdējās nedēļas bijušas tik intensīvas, ka lēnām sāk aptrūkt enerģija. iesnas un neliela apaukstēšanās arī nepalīdz mobilizēt visus spēkus darba virzienā. spēju domāt tikai par to, ka beidzot nedēļas nogalē nekas nav ieplānots un varēsim darīt neko, skatoties filmas un laiskojoties. nu... tikai viena maza haltūriņa jāpadara.
|
Augusts 24., 2012
12:55
šodien man patīk kalendārs. tas stāv uz galda un rāda, ka nākamnedēļ man atvaļinājums. :)
|
Augusts 23., 2012
15:03
manā kabinetā dzīvo trīsdesmito gadu mūzika, melanholija un tikko vēl mitinājās arī kūciņa.
kūciņa pazuda daudz ātrāk kā melanholija gribēja.
|
Janvāris 25., 2012
11:58
liela krūze melnas tējas un austiņu cepumi ar ievārījumu. mazais miera mirklis. :)
|
Septembris 12., 2011
13:22
es laikam esmu daudz fleksiblāka kā man šķita.
vēl pirms pāris nedēļām es gribēju pabāzt galvu zem segas un ignorēt "pasauli tur ārā", bet tagad es ar patiesu kaifu ķeros klāt darba lietām. un nespēju vien nobrīnīties, cik labi un pareizi viss ir sakārtojies.
|
Decembris 23., 2009
15:27
vakar aizvedu mājās kaudzi ar papīriem un loriņiem.
šodien esmu piebāzusi 2 flešus ar dažnedažādiem niekiem - mūziku, bildēm, piezīmēm.
esmu iztīrījusi plauktus un atvilknes.
nodevusi darbus.
tagad tik uzkost kliņģeri ar kolēģiem, pasmaidīt, pamāt un... es nezinu, kas sekos aiz un. mana [mūsu] jaunā, skaistā dzīve. :)
|
Decembris 16., 2009
17:38
šodien grāmatvede intereses pēc pārskaitīja manas atvaļinājuma dienas. un labi ka tā. tagad varu lepni teikt, ka tieši pēc nedēļas būs mana pēdējā darba diena.
|
10:06
Es tieku saudzēta. :)
No rīta piecēlos, sataisījos, sakrāsojos, pagatavoju brokastis (kas to būtu domājis, es esmu sākusi ēst brokastis!) un klusi pačukstēju vīram, ka aiz loga ir mīnuss 18 (ja būsim precīzi - 17,8). Un aši viss tika noorganizēts tā, ka es tagad dzeru karstu kafiju un strādāju, sēžot pie kamīna. Ir labi. :)
|
Decembris 7., 2009
16:49
visai darba dunai pa vidu revīzija un pilnas miskastes papīru.
es, protams, nesaprotu, kāda vella pēc man tagad pārvākties uz citu kabinetu, bet... ko tad es. :)
|
Novembris 30., 2009
10:53
pamazām sāku skatīties apkārt, kā ieviest kārtību savā kabinetā un papīru kaudzēs. jāstrādā vēl 3 nedēļas un 3 dienas.
upd. un nākamnedēļ man jāpārvācas uz citu kabinetu. vai nav smieklīgi? :/
|
Septembris 3., 2009
12:56
viss birojs šorīt bija ārkārtīgi saskumis, ka nevienam nav interneta.
man, atšķirībā no viņiem, nebija absolūti nekā. vakar vakarā kaut kas notika elektrībai un, protams, mans kompis bija vienīgais, kurš ņēma un nosvila. tagad kaut kur, kaut kā, esmu pie sakariem, bet tādiem aizdomīgiem.
ceru, ka rīt būs jauna un skaista diena, ka rīt es paspēšu izdarīt visu, kas šodien paliks tāds puspabeigts.
tehnika, protams, ir laba lieta, bet dzīvi tā spēj paralizēt vienā mirklī.
|
Jūlijs 9., 2009
21:08
šodien secināju, ka man ir grūti sēdēt blakus vīram lietišķu sapulču laikā. man visu laiku gribas viņam pieskarties runājot vai arī vienkārši uzlikt roku uz kājas. jo tas taču ir tik dabiski!
nākamreiz tomēr jāsēž pa gabaliņu. tāpat kā citās reizēs.
|
|
|