![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Vienai daļai sieviešu, jei bogu, ir izteikta vēlme (vajadzība?) runāt gari. Par neko. Gari un par neko. To, ko iespējams pateikt vienā teikumā, viņas spēj izstiept vismaz pāris rindkopās. Un īpatnība, šķiet, pilnīgi nekorelē ne ar vecumu, ne ar ģimenes stāvokli, neko. Varētu vēl saprast, ja nav, ar ko parunāties - tad tas būtu gluži cilvēcīgi. Bet nē. Un šī figņa, kaut arī ne limitēta, īpaši spilgti izpaužās lietās un jautājumos, kur konkrētība vajadzīga visvairāk. Saistībā ar tehniku, piemēram. Un, lai arī teorētiski man ir nojauta par 'underlying mechanism', versijas par to paturēšu pie sevis.
Kad dažreiz es zvanu apjautāties, vai tajā un tajā mērcē bija jāliek klāt arī ķiploki, tad tas beidzas ar to, ka man izstāsta no jauna visu mērces pagatavošanas procesu, cik ļoti gatavai jāizskatās gaļai, ka tomāti rūpīgi jānomazgā utt. Tādās reizes liekas, ka es labāk iztiktu bez tiem ķiplokiem, ibio.
ok, the original point was..?
...
Un šis viss garais penteris jāklausās tā vietā, lai zinošais objekts vnk saņemtos un atbildētu ar jā vai nē.
It kā dirst arī negribas sūtīt, jo info tak jādabū, bet nu elementāro, pašsaprotamo lietu malšana manī izraisa besi :D
kas būtu, ja Tu šitā pateiktu? Reizēm nav tik traki, ja cilvēkam pietiekami saudzīgi parāda, ka nav īsti riktīgi. Viš' ne vienmēr apvainojas. Tā tikai mums visiem parasti liekas.
bet tagad jau sāku slikti sajusties, tā aprunājot
Protams, pēc tam sākās arī sevis pašanalizēšana, pie kuras kategorijas es varētu piederēt.
Bet patiesībā šis konkrētais ieraksts patiesībā veltīts +/- konkrētām personām, kam ar šejieni nav nekāda sakara. Un tad vispārināts.
Bet paldies par šo pozitīvo emociju plūsmu :)
Es domāju, pilnīgi droši var apgalvot, ka liela daļa cibiņu ierakstu ir veltīti konkrētām personām, kas tiek dažreiz arī vispārināts, bet dažreiz tiek bliezt pa tiešo ārā :)