Pilota memuāri.

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Vienai daļai sieviešu, jei bogu, ir izteikta vēlme (vajadzība?) runāt gari. Par neko. Gari un par neko. To, ko iespējams pateikt vienā teikumā, viņas spēj izstiept vismaz pāris rindkopās. Un īpatnība, šķiet, pilnīgi nekorelē ne ar vecumu, ne ar ģimenes stāvokli, neko. Varētu vēl saprast, ja nav, ar ko parunāties - tad tas būtu gluži cilvēcīgi. Bet nē. Un šī figņa, kaut arī ne limitēta, īpaši spilgti izpaužās lietās un jautājumos, kur konkrētība vajadzīga visvairāk. Saistībā ar tehniku, piemēram. Un, lai arī teorētiski man ir nojauta par 'underlying mechanism', versijas par to paturēšu pie sevis.
  • Man šis ieraksts un arī šī diskusija pēc tā izsauca nelielu devu prieka un līksmes :D

    Protams, pēc tam sākās arī sevis pašanalizēšana, pie kuras kategorijas es varētu piederēt.
    • Prieka un līksmes? :D Par ko ta'? Katrs jau pēc tam skatās uz sevi. Redz, [info]chaika atklāja, ka veči arī mēdzot tādi patrāpīties.

      Bet patiesībā šis konkrētais ieraksts patiesībā veltīts +/- konkrētām personām, kam ar šejieni nav nekāda sakara. Un tad vispārināts.
      • Es pat nemāku rast izskaidrojumu tam, kādēļ tik lielu jautrību manī izraisīja šī diskusija. Laikam tādēļ, ka mazliet pacēlās mūžīkā cīņa sieviete vs vīrietis. Kas izpaudās arī tajā komentārā par vīriešu klačošanos. [Un jā, ir zināmi arī man daži tādi eksemplāri :D]

        Bet paldies par šo pozitīvo emociju plūsmu :)

        Es domāju, pilnīgi droši var apgalvot, ka liela daļa cibiņu ierakstu ir veltīti konkrētām personām, kas tiek dažreiz arī vispārināts, bet dažreiz tiek bliezt pa tiešo ārā :)
Powered by Sviesta Ciba