Vienai daļai sieviešu, jei bogu, ir izteikta vēlme (vajadzība?) runāt gari. Par neko. Gari un par neko. To, ko iespējams pateikt vienā teikumā, viņas spēj izstiept vismaz pāris rindkopās. Un īpatnība, šķiet, pilnīgi nekorelē ne ar vecumu, ne ar ģimenes stāvokli, neko. Varētu vēl saprast, ja nav, ar ko parunāties - tad tas būtu gluži cilvēcīgi. Bet nē. Un šī figņa, kaut arī ne limitēta, īpaši spilgti izpaužās lietās un jautājumos, kur konkrētība vajadzīga visvairāk. Saistībā ar tehniku, piemēram. Un, lai arī teorētiski man ir nojauta par 'underlying mechanism', versijas par to paturēšu pie sevis.
Bet patiesībā šis konkrētais ieraksts patiesībā veltīts +/- konkrētām personām, kam ar šejieni nav nekāda sakara. Un tad vispārināts.
Bet paldies par šo pozitīvo emociju plūsmu :)
Es domāju, pilnīgi droši var apgalvot, ka liela daļa cibiņu ierakstu ir veltīti konkrētām personām, kas tiek dažreiz arī vispārināts, bet dažreiz tiek bliezt pa tiešo ārā :)