Pilota memuāri.

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Vienai daļai sieviešu, jei bogu, ir izteikta vēlme (vajadzība?) runāt gari. Par neko. Gari un par neko. To, ko iespējams pateikt vienā teikumā, viņas spēj izstiept vismaz pāris rindkopās. Un īpatnība, šķiet, pilnīgi nekorelē ne ar vecumu, ne ar ģimenes stāvokli, neko. Varētu vēl saprast, ja nav, ar ko parunāties - tad tas būtu gluži cilvēcīgi. Bet nē. Un šī figņa, kaut arī ne limitēta, īpaši spilgti izpaužās lietās un jautājumos, kur konkrētība vajadzīga visvairāk. Saistībā ar tehniku, piemēram. Un, lai arī teorētiski man ir nojauta par 'underlying mechanism', versijas par to paturēšu pie sevis.
  • "...jā, un kad tu vārīsi to zapti, uzgriez plīti uz "3", citādi katliņš pāries pāri un piedegs, un to piedegumu ir grūti nomazgāt, nāksies mērcēt un 3x berzt, un tad vēl pāris nākamās reizes ievārījums var sākt rūgt, un ja tā notiek, tad tu vienkārši attaisi to burciņu, nosmel virskārtu un tālāk jau viņš būs labs.."

    ok, the original point was..?

    ...
Powered by Sviesta Ciba