Es maacos dziivot. No jauna. Pati par sevi. Bez baileem.
Es leenaam atjaunoju sevi un ticiibu tam ka viss reiz dziivee buus labi.
Es elpoju. Es sajuutu.
Es driikstu.

Vairaak kaa gadu neesmu rakstiijusi, jo nebija ko. Nebija manis. Es nebiju pati sev.. es atljaavu kaadam sevi kontroleet un padariit par lietu, ne cilveeku. Taa ir briesmiiga sajuuta buut kaa lellei, kuru var gjeerbt un raustiit, kaa plastaliinam, kuru var miiciit un paarveidot. Sajuuta kad tu esi pazudis kaadaa citaa telpaa un laikaa, kuru kontrolee kaads cits nevis tu pats.

Tagad viss ir beidzies. Es savu cenu samaksaaju. Nav vairs gredzena pirkstaa. Nav vairs vinja manaa dziivee. Nav un nebuus. Un es luudzos kaut man vinjsh nekad nebuutu jaasatiek, jaaredz, jaadzird. Es negribu..