Cik superīgi ir lasīt uz balkona vīra kreklā un bez apakšbiksēm un ļaut, lai siltais vējš glāsta plikās kājas.

Šis laiks no visas manas pārējās dzīves atšķiras ar to, ka es pilnībā dzīvoju tagadnē un šajā mirklī. Man tā nekad nav bijis. Esmu vienmēr dzīvojusi vai nu pagātnes melanholijā, vai nākotnes raizēs. Bet tagad ir tagad. Es esmu ļoti laimīga, bet tas nav svarīgākais, svarīgākais ir tas, ka es beidzot esmu šeit.

pisdienlaiks un pēcpisdiena

fak, pirmdienās LNB ir slēgta!

Aizmirsu jums izstāstīt, ka brālis ievācies dzīvoklī, kur agrāk dzīvojis Ritums Ivanovs. Tualetē karājas viens viņa darbiņš. Istabā ir arī trīs nelielas Delles glezniņas, bet viņa gan diez vai tur ir dzīvojusi.

Dzīve ir tikai pagaidu risinājums cīņā pret nāvi. Nemirstīgie/nedzīvie (akmeņi?) nerada pēcnācējus, jo nāve uz tiem neattiecas. Jebkurš radījums ir dzīvs tikai tāpēc, ka mirstīgi ir viņa vecāki.

neaizgāju uz autoskolu, jo man ir atvaļinājuma pēdējā nedēļa un jādzer prosecco

Vakar dienasgramata pagatavoja krāsnī ceptu upes forelīti, un, nevīžīgi ēdot, man kaklā iedūrās asaka. Patiesību sakot, iedūrās kreisajā mandelē, un nekāda maize neko nespēja līdzēt. Pēc neveiksmīgajiem mēģinājumiem asaku norīt, es devos pie kosmētikas maciņa, paņēmu uzacu pinceti un to izvilku manuāli. Tikmēr dienasgramata iztulkoja manu apņēmīgo piecelšanos no galda kā lēmumu zvanīt ātrajiem.

Kad man sāksies atvaļinājums, es noteikti gulēšu vienā gabalā. Šobrīd man nepietiek pat ar deviņām, desmit stundām. Es domāju, tas liecina par to, ka man nepieciešams atvaļinājums. Trīs dienas, un tad vēl jāpārdzīvo Jāņi.

Dārgie cibiņi, vai kādam no jums nav pie rokas (vai gadīsies pie rokas tuvākajā laikā) "Karalis Līrs" latviešu tulkojumā? Man vajag zināt, kā atdzejota viena pusrindiņa - "O, that way madness lies"

trešais cēlies, ceturtā aina; Līrs saka:

No, I will weep no more. In such a night
To shut me out? Pour on; I will endure.
In such a night as this? O Regan, Goneril!
Your old kind father, whose frank heart gave all—
O, that way madness lies; let me shun that;
No more of that.

omg, omg, kāds Džoiss bija izvirtulis

To NORA
Dublin (?) 13 December 1909
....................................
I would be delighted to feel my flesh tingling under your hand. Do you know what I mean, Nora dear? I wish you would smack me or flog me even. Not in play, dear, in earnest and on my naked flesh. I wish you were strong, strong, dear, and had a big full proud bosom and big fat thighs. I would love to be whipped by you, Nora love! I would love to have done something to displease you, something trivial even, perhaps one of my rather dirty habits that make you laugh: and then to hear you call me into your room and then to find you sitting in an armchair with your fat thighs far apart and your face deep red with anger and a cane in your hand. To see you point to what I had done and then with a movement of rage pull me towards you and throw me face downwards across your lap. Then to feel your hands tearing down my trousers and inside clothes and turning up my shirt, to be struggling in your strong arms and in your lap, to feel you bending down (like an angry nurse whipping a child's bottom) until your big full bubbies almost touched me and to feel you flog, flog, flog me viciously on my naked quivering flesh!!

dienasgramata: lucīšus ēdīsi?
aleja: tagad?
a: vai rīt?
d: jā
d: hh
a: es nezinu, man ir drusku bail no lucīšiem
d: kāpēc?
a: viņi ir marinēti vai svaigi?
d: viņi nav dzīvi
a: viņiem tās mutes
d: nē
d: tie ir citi
d: šitie ir lucīši
d: ar parastajām mutēm
d: viņi bija izmiruši
d: bet tagad parādījušies atkal
d: (tas gan izklausās biedējoši)

Neatrazdams vairs izejas, lietuvēns bieži pārvēršas par skaistu jaunavu un paliek tai mājā, kamēr caurums ir aiztaisīts. Bet kā tik attaisa caurumu, tā arī skaistule tūliņ aizbēg.

"Barto" bija lieliski, un soliste īstenībā ir visnotaļ seksīga, nav nekāda krokodīliene, kā es biju iedomājusies. Ļoti žēl, ka man bija laicīgi jāiet prom. Tekila arī garšoja labi, paģiru gandrīz nav. Toties, ko es uzzināju - Frīdvalds precas! Uzstājās kopā ar savu līgavu - kamēr viņš visādi dīdījās pie portatīvā datora, dūdiņa gandrīz nekustīgi stāvēja pie pults, plivinot milzīgas pielīmētās skropstas un lēni malkojot no vīna glāzes. Frīdvalds izskatījās ļoti laimīgs.

Reizēm tas ir pārāk biedējoši, bet reizēm man patīk. Visu to nesaprotamo, vārdā nenosaucamo sajūtu un domu šļura. Pasaule pirms vārda. Šoreiz man patīk, es ļaujos. Ir kaut kas viņpus vārda un vārdnīcām. Pēc šādas atziņas iespējams arī atgriezties pie filozofijas.

Iesaku noskatīties satori.lv interviju ar irāņu kinorežisoru Arašu Riahi; es zinu, ka Latvijā cilvēki maz interesējas par ārpolitiku un vēl mazāk par "kaut kādu irāņu kino", bet ņemot vērā mūsu pašu totalitārisma pieredzi un slikti iesakņojušos demokrātiju, tas uz mums attiecas daudz vairāk, nekā varētu šķist pirmajā brīdī.

Kā jums šķiet, vai kokiem sāp, kad pumpuri briest un lapiņas šķiļas?

Vējš caur aizvērtiem logiem guļamistabā sapūtis aukstu pavasari.

Patiesībā es tikai šovakar izlasīju Sagānas "Esiet sveicinātas, skumjas". Labi gan, ka es lasīju tagad, nevis pirms gadiem sešiem, tad es noteikti vilktu paralēles ar Sartra filozofiju, varbūt ilgi pārdomātu un gudri spriestu, tā vietā lai bezrūpīgi norītu grāmatu (dīvaini, ka to sauc par romānu) divās stundās kā lubeni, nepārprotami priecājoties par visām Annas ciešanām un viņas bojāeju - par sodu visiem kārtības ieviesējiem. Protams, es labi saprotu, kur manam priekam aug kājas.

Tā kā var teikt, četri lati nav izvesti vējā.

Ja pieņem, ka garšvielas jau ir mājās, tad 3,5 litri zupas izmaksā ap diviem latiem. Izklausās darbietilpīgi, bet īstenībā nav. Var gatavot arī vienu dienu ar konservētām pupiņām, bet tad izjuks nevis vistas gaļa, bet pupiņas. Ja konservēto tomātu vietā lieto svaigos, tie noteikti jānomizo + jāpieliek kāda ēdamkarote tomātu pastas.

Sastāvdaļas:

iepakojums vistu kakliņu (nezinu, cik tur varētu būt, puskilo?)
liels burkāns
sīpols
opcionāli - kāds liellopa kauliņš
pāris melno piparu graudiņu

300 g sarkano pupiņu
vēl viens sīpols
ēdamkarote sviesta, var aizvietot ar eļļu
viena mazā bundžiņa konservēto tomātu (labāk veselus, nevis sagrieztus)
viena sarkanā paprika

tējkarote kanēļa
tējkarote kumina
puse tējkarotes kurkumas
pāris centimetri nomizota svaiga ingvera
sāls pēc garšas
4-6 ēdamkarotes miltu (jāskatās uz aci, nemērīju)

Iepriekšējā dienā iemērc pupiņas pietiekami lielā auksta ūdens daudzumā. Noskalo kakliņus un opcionālo liellopa kauliņu, liek katlā kopā ar sīpolu, burkānu, piparu graudiņus, pielej divuarpus litrus ūdens un vāra buljonu. Pēc pāris stundām katlu ņem nost no ūdens, izzvejo kaulus, izmet sīpolu un burkānu, buljonu izkāš caur sietu vai marli. Kauliņiem ļauj atdzist (ja nav žēl pirkstu, var uzreiz) un noloba visu gaļu. Kārtīgi izspaida ar pirkstiem, lai pārliecinātos, vai nav palicis kāds sīks kauliņš. Liek gaļu atpakaļ buljonā, un kad tas ir atdzisis - iebāž katlu ledusskapī.

Nākamajā dienā uzvāra buljonu ar gaļu, pieliek klāt pupiņas un ingvera gabaliņu. Pieber klāt garšvielas, kuminu iepriekš var mazliet saberzt. Apcep (labāk sviestā) otru sīpolu, pievieno zupai un vāra, kamēr pupiņas ir gatavas. Pa to laiku sagriež papriku, kā arī attaisa tomātu konservus, šķidrumiņu pataupa, izzvejo un noņem visas iespējamās mizas, saplūkā vai sagriež tomātus gabalos, izmet ārā serdītes. Kad pupiņas ir gandrīz vai pilnībā gatavas, liek klāt tomātus, tomātu sulu un papriku. Pasāla. Ļauj paprikai kļūt mīkstai. Sajauc miltus ar ūdeni viendabīgā masā bez kunkuļiem pankūku mīklas biezumā, lej iekšā zupā tievā strūkliņā, visu laiku maisot. Uzvāra un gatavs!

Garnēt vislabāk ar citronu un kinzu, bet var arī iztikt.

*Bez lēcām nevis tāpēc, lai būtu ekonomiskāk, bet tāpēc, ka zinu kādu, kam no lēcām ir slikti.