Patiesībā es tikai šovakar izlasīju Sagānas "Esiet sveicinātas, skumjas". Labi gan, ka es lasīju tagad, nevis pirms gadiem sešiem, tad es noteikti vilktu paralēles ar Sartra filozofiju, varbūt ilgi pārdomātu un gudri spriestu, tā vietā lai bezrūpīgi norītu grāmatu (dīvaini, ka to sauc par romānu) divās stundās kā lubeni, nepārprotami priecājoties par visām Annas ciešanām un viņas bojāeju - par sodu visiem kārtības ieviesējiem. Protams, es labi saprotu, kur manam priekam aug kājas.

Tā kā var teikt, četri lati nav izvesti vējā.