December 2024 | 01 | 02 | 03 | 04 | 05 | 06 | 07 | 08 | 09 | 10 | 11 | 12 | 13 | 14 | 15 | 16 | 17 | 18 | 19 | 20 | 21 | 22 | 23 | 24 | 25 | 26 | 27 | 28 | 29 | 30 | 31 |
December 2024 | 01 | 02 | 03 | 04 | 05 | 06 | 07 | 08 | 09 | 10 | 11 | 12 | 13 | 14 | 15 | 16 | 17 | 18 | 19 | 20 | 21 | 22 | 23 | 24 | 25 | 26 | 27 | 28 | 29 | 30 | 31 |
man ir aptrūkušās idejas par to kā padarīt savu dzīvi tādu, kas izskrien no rāmjiem un skatās uz pasauli svešām acīm...
alkohols nepalīdz - visi ir metušies sevi slīcināt promiļu plūdos - narkotikas mani nevilina, nezinu, bet šķiet, ka viss ir tik ļoti nepareizi.
te ir baigi nemiiliigi un sabiedriiba visa taada sabozusies.
psiholoģiskā atkarība no īslaicīgās baudas, kas pārņem, no jauna kardināli mainot dzīvi un atsakoties no visa, kas iepriekš šķita nepieciešams, nekur neaizved un ar laiku iznīcina. tāpat kā citas atkarības, azartspēles, narkotikas, sekss (citiem), tas nekur un nekad neaizvedīs. man patīk kā K.S.Lūiss saka - "tas ir slazds, jo ar laiku alkas pēc baudas kļūst daudz spēcīgākas par spēju to izjust, kā rezultātā dzīve sāk šķist bezcerīga".
es domāju, ka ceļš ir mīlestība, ticība (jebkura reliģija) un radošā potenciāla īstenošana.
Nīče reiz teica, ka mūs veido vide, kurā dzīvojam un tas esot neizbēgami... nuvo - par to ar šobrīd esmu aizdomājies...
kā lai izbēg no rītdienas?!
cik ilgi var izturēt vientulību?
tādi nu mē esam - pierodam pie visa un viss agri vai vēlu viss iegūst pelēku ikdienas nokrāsu.
sux.