Man pašam kungam būt, man pašam arājam...

es arī nezinu.
psiholoģiskā atkarība no īslaicīgās baudas, kas pārņem, no jauna kardināli mainot dzīvi un atsakoties no visa, kas iepriekš šķita nepieciešams, nekur neaizved un ar laiku iznīcina. tāpat kā citas atkarības, azartspēles, narkotikas, sekss (citiem), tas nekur un nekad neaizvedīs. man patīk kā K.S.Lūiss saka - "tas ir slazds, jo ar laiku alkas pēc baudas kļūst daudz spēcīgākas par spēju to izjust, kā rezultātā dzīve sāk šķist bezcerīga".

es domāju, ka ceļš ir mīlestība, ticība (jebkura reliģija) un radošā potenciāla īstenošana.