Man pašam kungam būt, man pašam arājam...

uz brīdi (daži gadi) bija labi, bet tad.. atpakaļ realitātē, jo tā tepat vien ir un sevi mānot, fiziski esi tak tepat un visos tajos sūdos līdz ausīm...


Nīče reiz teica, ka mūs veido vide, kurā dzīvojam un tas esot neizbēgami... nuvo - par to ar šobrīd esmu aizdomājies...

kā lai izbēg no rītdienas?!