uz brīdi (daži gadi) bija labi, bet tad.. atpakaļ realitātē, jo tā tepat vien ir un sevi mānot, fiziski esi tak tepat un visos tajos sūdos līdz ausīm...
Nīče reiz teica, ka mūs veido vide, kurā dzīvojam un tas esot neizbēgami... nuvo - par to ar šobrīd esmu aizdomājies...
nevajag jau sevi iespiest kaut kādos ārējos rāmjos, vajag pašam nonākt pie savējiem, tā man šķiet. ir ļoti daudz cilvēku, kas dzīvo "pareizi" aiz inerces un sekojot sabiedrības modeļiem, tam, protams, ir jāuzdirš, bet ir arī tādi, kas paši ir sapratuši, ka tas ir labākais, un tādi ir tiešām cienījami.
Tu centies, es cenšos, varbūt vēl kāds cenšas, bet ikdienas mēs saskaramies ar pierādījumu, ka sabiedrībai ir vienalga tie, kas cenšas dzīvot īstu dzīvi, sabiedrībai tādi ir vienaldzīgi, sabiedrībai viss vienalga...
Nīče reiz teica, ka mūs veido vide, kurā dzīvojam un tas esot neizbēgami... nuvo - par to ar šobrīd esmu aizdomājies...
kā lai izbēg no rītdienas?!
cik ilgi var izturēt vientulību?