aizvakar mēs ar meitenēm runājām par mīlestību, jo sandra, entuziastiski sitot plaukstas kā dzīvē neapdauzījies cilvēks, to mums palūdza. protams, ka šai stāstu konkursā uzvarēja sabīne, jo viņas stāsts, lai arī vislakoniskākais, tomēr bija patiešām patiess. manā stāstā ietilpa pārāk daudz rupji vārdi, tāpēc es uzreiz tiku diskvalificēta, bet sandra gribēja mūs apmānīt un izlikties gudra, citējot senos grieķus par četriem mīlestības veidiem, tātad arī viņu nevarēja uztvert nopietni. bet tikko es citātu un anekdošu twitterī draugiem.lv izlasīju, ka mīlestība ir tad, kad tu ļauj bāzt aukstas rokas aiz krekliņa. domāju, ka šodien es teiktu, ka tā arī ir mīlestība, tikai stāstu konkurss jau ir noslēdzies.