par filosofiju man vislabāk patīk sarunāties ar saviem pasniedzējiem vai arī ar sandru, jo viņa, atšķirībā no daudziem filosofijas studentiem, kas pretendē uz kompetenci, necenšas atstāt iespaidu, sakot, ka totāli ciena Kantu. es gan, protams, atzīstu Kanta nozīmi un atstāto iespaidu uz vēlāko filosofijas virzību, bet lielākā daļa studentu piemin tikai utopisko morāles ideālu, kas, pārfrāzējot mūsdienu izteiksmē, neizklausās diez ko labāk par Paulu Koelju atziņām. un nepārprotiet, es šobrīd nekādā ziņā nezaimoju Kantu, pasargdievs, daudzas viņa idejas ir saistošas, piemēram, par domu kategorizāciju, bet es aprunāju visus tos, kuri "lasa Kantu" un citiem bārsta morālas jēlības par kategorisko imperatīvu un balto melu paradoksu, lai gan paši nekad nav iedomājušies, ka tāds faking ideālais morāles modelis ir nonsenss.