diskusijās par to, ko varētu gada atskaitē nominēt par gada minūti, tomēr jāpiekrīt, ka vislabāk būtu, ja gada minūte vēl tikai pienāktu. un tas nenozīmē, ka līdzšinējā gada minūte būtu bijis kaut kas traģiski briesmīgs, kas galvā radījis traumatisku bojājumu uz mūžu, bet gan fakts, ka šobrīd pēc tās ir nelāgas pēcgaršas. droši vien vislabāk, ja gada minūte ir pavērsiens mazliet skaistākai nākotnei vai vismaz tagadnei, bet ja šobrīd šķiet, ka līdzšinējā gada minūte ir tikai kaut kas tāds, ko es varu tikai atcerēties, tad tā nedrīkst būt īstā gada minūte.